Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
3,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:429161
 
Author:
Evaluation:
Published: 28.08.2007.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: 1 units
References: Not used
Extract

Iespējams 1590. gadā serpentīnu ieveda Edme Guillaume, kanons Auxerre. To lietoja reliģiskajā mūzikā, lai papildinātu zemās vīru balsis. Kad labi spēlēja, tas saplūda ar balsīm un deva dziļumu korāļa skanējumam. Nākamo divu gadsimtu laikā pēc tā ieviešas, to lietoja kā militāro orķestru instrumentu, un vēlāk no serpentīna attīstijās ophecleide un tuba.
Serpentīnam ir sešas pirkstu atveres, kas izvietojās uz diviem no trīs līkumiem ar pamattoni no do. Notīm si un do bija viena un tā pati atvere katras oktāvas augšā, atšķirību skaņas augstumā veidoja strādājot ar lūpām vai izmantojot īkšķa atveri. Tā pat kā parastajai kornetei un tenora kornetei, arī serpentīnam piemita labas skanējuma spējas, kas protams bija atkarīgas no spēlētāja. Visdzidrākais ir tikai pamattonis. Hromatismus iegūst ar puspavēru pirksta atveri vai atveres sadalījumu. Koniskā tuba atšķirībā no serpentīna ir par 6 pēdām garāka. Serpentīna konstrukcija ir līdzīga mazākajām kornetēm. Tam ir līkums āķa formā no iemuša līdz spēlētāja lūpām. Tā koka ķermenis (parasti no valrieksta) ir dažreiz veidots no vairākiem diezgan īsiem gabaliem, kas savienoti kopā un pārklāti ar ādu. Bieži vien tas ir salīmēts no diviem pilnīgi dobiem un pusēm sadalītiem koka blokiem. Līdzīgi kā tenora kornetei, serpentīna forma sākas ar pirkstu atverēm un nobeidzas ar iemuti. Tā diapazons ir plašs – līdz pat 3 oktāvām.
Šķērsflautai ir gara vēsture daudzās kultūras, lai gan tā nav bijusi tik populāra kā blokflauta. Tā tiek saukta arī kā flute transversiere, flute allemende, flute d’Allemagne, transiere, Flote, Querflote, Flauto, flauto traverso vai traversa. Pirmo reizi tā ir manīta Ķīniešu mākslā 9. gadsimtā p.m.ē. Etrusku atbrīvošana (reliefs) (2. un 3. gadsimtā p.m.ē.) un Romiešu monēta (169 gads p.m.ē.) pierāda, ka arī citām senajām kultūrām bija šis instruments, lai gan grieķiem acīmredzot nebija. Pēc Romas krišanas, šis flautas tips izzuda no eiropiešu mākslas līdz 10. un 11. gadsimtam, kad tas, šķiet, tiek ievests Vācijā no Bizantijas. 14. gs.
Šķērsflauta sāka parādīties nevāciskajā Eiropā. Tās lietoja Spānijas karaļa Alfonso X galms. 14. gs. Par tām runāja franču dzejnieki un Machaut. Tajā laikā šķērsflautas bija jaunums Itālijā, kā uz to ir vērsis uzmanību Sachs savā darbā Real – Lexikon. Viņš minējis, ka falauti alemani che si sonano a mezo elflauto, et non in testa, come si fanno li nostri (Vācu flautas pūš no instrumenta viena sāna un ne no augšas, kā pie mūsējām ir.)…

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −7,48 €
Work pack Nr. 1169833
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register