IEVADS
Mūsdienās organizāciju vērtē ne tikai pēc ekonomiskās efektivitātes. Organizāciju psiholoģijā tiek uzsvērta darbinieku apmierinātības nozīme un tiek lietots visaptverošs jēdziens – darba dzīves kvalitāte. Darbinieku garīgo labklājību nosaka vairāki aspekti: apmierinātība ar darbu, psiholoģiskā izaugsme, fiziskā veselība, vispārējā dzīves kvalitāte, ekonomiskie labumi, materiālais stāvoklis, pašapziņa, kā arī drošība. Apmierinātība ar darbu ir viens no kritērijiem, pēc kuriem var vērtēt organizācijas darbību. Šī kritērija nozīmīgumu nosaka humānisma apsvērumi, darba ietekme uz fizisko un garīgo veselību, kā arī cilvēka dzīves kvalitāti kopumā. Tie ir svarīgākie iemesli, kāpēc par pētījuma priekšmetu šeit tika izvēlēta apmierinātība ar darbu.
Cilvēku uzvedība darbā ir diezgan saistīta ar viņu uzvedību citās dzīves jomās, tomēr ir pamats organizāciju izcelt kā visai specifisku, oficiālu vides veidu. Pirmkārt, darba vidē cilvēka uzvedības spontanitāti ierobežo oficiālā vara, darba pienākumi un skaidri norādījumi, kas no viņa tiek sagaidīts. Tātad, zināmā mērā, organizācijās nav dabiska vide, jo cilvēki spiesti pielāgoties šiem ierobežojumiem. Otrkārt, uzņēmumi, koncentrējoties uz peļņas gūšanu, mēdz atstāt novārtā darbinieku vajadzības un labsajūtu, nenovērtējot to nozīmi. Tomēr mūsdienīga personāla vadība ir efektīva tikai tad, ja orientējas ne tikai uz uzņēmuma mērķiem, bet arī uz individualitāti.
Kā praktiskā pētījuma objekts tika izraudzīta SIA „N” tehnologu nodaļa. Tā ir ražošanas komercfirma, kas veiksmīgi darbojas Latvijas tirgū jau astoņus gadus. Uzņēmuma galvenais darbības veids ir starpniecība apģērbu ražošanā, izpildot ārzemju firmu pasūtījumus. Tehnologi šajā uzņēmumā ir vieni no kvalificētākajiem un labāk apmaksātajiem darbiniekiem. Viņu uzdevums ir strādāt ciešā kontaktā ar pasūtītāju, koordinēt ražošanu un kontrolēt izstrādājumu kvalitāti tieši pirms eksportēšanas. No tehnologu darba lielā mērā ir atkarīgi uzņēmuma darbības rezultāti.
Studiju darba mērķis ir analizēt teoriju par apmierinātību ar darbu un veikt pētījumu par apmierinātību ar darbu SIA „N” tehnologu nodaļā.
Izvirzītā mērķa sasniegšanai tiek izvirzīti šādi uzdevumi:
1) apkopot un salīdzināt dažādas teorijas par apmierinātību ar darbu;
2) iepazīties ar SIA „N” darbību, vēsturi, struktūru, atsevišķu nodaļu funkcijām un sniegt uzņēmuma vispārējo raksturojumu;
3) iepazīties ar tehnologu grupu un salīdzināt respondentu individuālās kvalitātes, kas var ietekmēt apmierinātību ar darbu;
4) aprakstīt pētījuma veikšanai izvēlēto metodiku;
5) analizēt un interpretēt pētījuma rezultātus, lai pārbaudītu praktiskā pētījuma hipotēzi, kā arī apzinātu noteicošos apmierinātības vai neapmierinātības faktorus;
6) izstrādāt un argumentēt secinājumus un priekšlikumus, pamatojoties uz pētījuma rezultātu analīzi.
Praktiskā pētījuma hipotēze: SIA „N” tehnologu apmierinātība ar darbu ir vidējā līmenī vai mazliet virs tā. Par to liecina novērojumi par vispārējo emocionālo noskaņojumu grupā. Cilvēki maz smaida, ir pakļauti stresam un ir samērā noslēgti – darbojas katrs „par sevi”, nevis sadarbojas kā kolektīva locekļi. Savukārt vadību galvenokārt interesē darba rezultāts, nevis darbinieku vajadzības.
Pētījuma teorētiskajai analīzei izmantota speciālā literatūra organizāciju psiholoģijā un menedžmentā. Pētījumā izmantota praktiskā psiholoģisko pētījumu metode, veicot tehnologu nodaļas darbinieku aptauju – anketēšanu ar metodikas „Psiholoģiskais klimats organizācijā” palīdzību. Šī metodika ļauj noteikt indivīdu apmierinātību ar darbu dažādos tā aspektos.
Lai analizētu SIA „N” tehnologu apmierinātību ar darbu, veikts pētījums par periodu no 2003.-2005. gadam, neieskaitot. Firmas vēstures dati minēti par visu tās pastāvēšanas laiku. Darbinieku aptauja veikta 2004. gada decembrī.
Praktiskajā pētījumā netika aptaujāti visi darbinieki, jo pārāk atšķirīgi ir viņu pienākumi, atalgojums un pat statuss organizācijā. Aptaujā netika iekļauta tehnologu nodaļā strādājošā ražošanas vadītāja, jo viņai ir krasi atšķirīgi darba uzdevumi, atbildība, kā arī sadarbības pakāpe ar pārējiem darbiniekiem un direktoru. Tika anketēti visi minētās nodaļas tehnologi. Tie ir kvalificēti darbinieki ar salīdzinoši augstu statusu uzņēmumā. Šāda darbinieku grupa ir potenciāli visapmierinātākā ar darbu. Autore vislabāk pārzina tieši tehnologu grupas darba specifiku, kas ļauj labāk interpretēt pētījuma rezultātus.
…
