Apraides pavadoņa raidošā stacija

20.gadsimta beigas un 21.gadsimta sākums ir iezīmīgs ar strauju telekomunikāciju attīstību, kas skar visas cilvēka darbības sfēras. TV un radio aizņem īpašu vietu ikdienas dzīvē. Tāpēc tehnoloģiju attīstībai tieši šajā sfērā tiek pievērsta īpaša uzmanība un moderno ciparu tehnoloģiju ieviešana kļuva par loģisku turpinājumu TV un radio attīstībai. Kopējā Eiropas projekta DVB (Digital Video Broadcasting) panākumu augļus tagad plūc arī Latvijā. 2001.gada aprīlī tika veiksmīgi palaista pirmā Latvijā FSS (Fixed Satellite Station) stacija ar maksimālo caurlaides spēju 21 Mbit/s, kas ir ekvivalents 4 videokanāliem. Tomēr satelītsakaru izmantošanas plusi ir likuši aizdomāties arī citiem TV un radiokanāliem par translāciju caur satelītiem. Pati lielākā satelītu sakaru priekšrocība ir tā, ka sakari notiek no viena punkta (satelīta) uz vairākiem punktiem uzreiz (Skandināvijas un Austrumeiropas pilsētas- tieši tāda ir sistēmas Sirius- Nordic Satellite AB satelītu pārklājuma zona). Tomēr FSS stacija nevar apkalpot vairāk par 4 kanāliem.
Vairākumam kanālu ir jāierīko BSS (Broadcast Satellite Service) stacija, kurai maksimālā caurlaidības josla no viena multipleksora ir 38 Mbit/s (tas saistīts ar satelītu raidītāju fizikālajām īpašībām). Kopējais raidītāju skaits uz viena satelīta var sasniegt pat 40 vienības (sk. Sirius 2&3 BSS Frequency Plan pielikumā Nr.3). Uzskaitīšu galvenās BSS un FSS staciju atšķirības.
Tātad satelītu sistēmas, kas pārraida radiotelevīzijas programmas, var iedalīt divos dienestos: fiksēto satelītu (FSS) un raidošo satelītu (BSS). FSS- radiosakaru dienests starp virszemes stacijām (to sauc “teleport”, tieši tāpēc jaunā stacija ir nosaukta Riga Skyport), kas ir izvietotas noteiktos, fiksētos punktos, izmantojot vienu vai vairākus satelītus. Radiotelevīzijas programmu pārraides laikā izšķir tiešo un netiešo programmu dalīšanu. Tiešā programmu dalīšana notiek no FSS tieši uz virszemes raidstacijām bez starpstacijām. Netiešās programmu dalīšanas gadījumā programmas no virszemes FSS stacijas tiek tālāk sadalītas pa dažādiem virszemes tīkliem (radioreleju līnijas un kabeļu maģistrāles) uz dažādām virszemes raidstacijām. Rīgas FSS stacijas gadījumā kopējā pakete tiek pacelta uz satelītu, tad nodota satelītu kontroles stacijai Kankas (Zviedrija), kur šo paketi kodē un pastiprina. Tad to no jauna nosūta uz satelītu, kur kodēto signālu uztver Baltijas valstu kabeļtīklu operatori. To var uztvert arī jebkurš lietotājs, kura rīcībā ir individuālā satelītu sistēma DTH (Direct To Home).
Raidītāju jauda uz FSS satelītiem ir mazāka kā BSS satelītu raidītājiem. Tādus signālus parasti neuztver (vai slikti uztver) individuālās uztvērējiekārtas, jo augstas uztveršanas kvalitātes nodrošināšanai ir nepieciešama dārgāka un sarežģītāka aparatūra.
FSS strādā dažādos frekvenču diapazonos (C un Ku), tomēr mūsu interesi saista tikai FSS satelīti, kas darbojas frekvencēs, kas savietojamas ar BSS frekvencēm (11,7...12,5 GHz). Katram BSS satelītam ir vairāki raidītāji- retranslatori, bet FSS satelītam- līdz desmit un vairāk retranslatoru, kas vienlaicīgi pārraida vairākas programmas. Uz doto brīdi daļa FSS raidošo staciju tiek būvētas pēc principa “daudz programmas uz vienu nesošo frekvenci”, kas ļauj ekonomiskāk tērēt raidītāja enerģētisko un frekvenču resursus.
Uz BSS attiecas radiosakaru dienests, kur signāli no kosmiskajām stacijām ir tieši paredzēti uztveršanai iedzīvotājiem. Pie tam par tiešu uzskata gan individuālo, gan kolektīvo uztveršanu. Pēdējā gadījumā pārraides programma tiek piegādāta abonentiem ar kādas virszemes sistēmas sadalītāju palīdzību- kabeļu vai ētera- nelielas jaudas raidītāju. Visus augstākminētos faktus apkopošu FSS un BSS staciju salīdzinājuma tabulā. …