Secinājumi
1. Latvijai var būt problēmas līdz 2025.gadam palielināt pārstrādāto atkritumu apjomu līdz 65% kā to paredz Eiropas Savienības noteikumi, jo 2016.gadā pārstrādāti tika 47% atkritumu.
2. Lai samazinātu sākotnējās depozīta sistēmas ieviešanas izmaksas, kuras varētu būt no 24,2 līdz 36,6 miljoniem eiro, ieteicams sekot Lietuvas piemēram un vismaz sākotnēji taromātus nomāt.
3. Ieviešot depozīta sistēmu, atkritumu apsaimniekošanas izmaksas uz vienu tonnu atkritumu palielinātos aptuveni 6,6 reizes; ražotāju izmaksas attiecībā uz iepakojumu palielinātos 2,2 reizes, kā arī sistēmas nodrošināšanai nepieciešamas tirgotāju investīcijas; depozīta sistēmas apsaimniekošanas maksa palielinās produkta cenu patērētājam.
4. Depozīta sistēma varētu palielināt kopējos iepakojuma pārstrādes rādītājus par 2% (VARAM dati), kas ir nepietiekami, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas par iepakojuma pārstrādes īpatsvaru 2030. gadam uzstādītos mērķrādītājus, tāpēc papildus būtu nepieciešams investēt dalītās atkritumu vākšanas sistēmā.
5. Resursu produktivitāte, kas ir nozīmīgs ekonomikas ilgtspējas rādītājs, Latvijā 2016. gadā bija 4 reizes zemāka kā vidēji Eiropas Savienībā, kur tā bija 2 EUR/kg, turpretim Latvijā 0,5 EUR/kg, kas kopumā norāda uz neilgtspējīgu resursu patēriņu un zemu tehnoloģiju nozaru izplatību ražošanā.
6. Lai nodrošinātu valsts ekonomisko izaugsmi nākotnē, nepieciešams palielināt resursu produktivitāti, kas nodrošinās valsts konkurētspēju nākotnē un palīdzēs uzturēt augstu dzīves līmeni jeb labklājību.
7. Lai sasniegtu augstāku produktivitātes līmeni, nepieciešams pārdalīt resursus augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanai uzņēmumu līmenī un pārorientēt tautsaimniecības struktūru par labu nozarēm ar augstu pievienoto vērtību.
…
