Aprites ekonomika pasaulē un Baltijas valstīs

Pasaules iedzīvotāju skaits pieaug un līdz ar to aug arī pieprasījums pēc izejvielām. ANO prognozē, ka iedzīvotāju skaits pasaulē palielināsies no pašreizējiem 7,4 miljardiem līdz 8,5 miljardiem 2030. gadā un 9,7 miljardiem 2050. gadā. Palielināsies arī iedzīvotāju pirktspēja un to iedzīvotāju īpatsvars, kuru ienākumi būs virs nabadzības sliekšņa, un tādējādi pieprasījums pēc dažādām precēm pieaugs straujāk nekā iedzīvotāju skaits (ANO, 2015). Vienlaikus pašreizējā pasaules patēriņa apmierināšana nav ilgtspējīga, jo cilvēces resursu patēriņš pārsniedz to, ko Zeme spēj ilgtspējīgi atjaunot. Cilvēka saimnieciskā darbība izraisa būtiskas klimata pārmaiņas, samazina saldūdens pieejamību, pasliktina gaisa un ūdens kvalitāti, noplicina ekosistēmas. Palielinās klimata pārmaiņu radītie riski, un tie ietekmē gan lauksaimniecību, gan mežsaimniecību. Tomēr būtiski svarīgu izejvielu apjomi nav bezgalīgi. To ierobežotais daudzums arī nozīmē, ka dažas ES valstis izejvielu ziņā ir atkarīgas no citām valstīm.Turklāt izejvielu ieguve un izmantošana būtiski ietekmē vidi. Pieaug enerģijas patēriņš un CO2 emisijas. Savukārt gudrāka izejvielu izmantošana CO2 emisijas var samazināt.