Narkomānija ir kļuvusi par problēmu, kas Latvijā ir attīstās jau vairākus gadus. Latvijas iedzīvotāju vidū jau no seniem laikiem tradicionāla ir bijusi alkoholisko dzērienu lietošana. Latvijā dzeršana un alkoholisms īpaši sāka uzplaukt pēdējos 50 gados. Gandrīz katrā kultūrā kopš seniem laikiem ir zināmas vielas, kas maina cilvēka psihisko stāvokli. Katrai no narkotikām ir atšķirīga cilme un izplatības vēsture. Arī pielietojums ir bijis dažāds - sāpju remdināšanai, apziņas izmainīšanai reliģiskajos rituālos, jūtu nomākšanai vai pastiprināšanai, piemēram, gatavojoties kaujai, lai iegūtu īpašu nežēlību pret ienaidnieku.
Narkomānijas pirmsākumi Latvijā meklējami laikā pēc pirmā pasaules kara, kad daudzi smagus ievainojumus guvušie karavīri sāpju mazināšanai ik dienas bija spiesti injicēt morfiju, un vēlāk viņi nokļuva pilnīgā morfijā atkarībā." Arvien pieaugušo morfija atkarību tā laika sabiedrība uztvēra kā vienu no kara traumām.
Sabrūkot PSRS, ievērojami samazinājās kontrole pār narkotisko vielu izgatavotājiem un tirgotājiem. 1992. gadā atcēla likumu, kas paredz piespiedu ārstēšanos no narkomānijas. Ap šo laiku kardināli sāka mainīties attiecības narkomānu vidū. 70. un 80. gados narkotikas ieguva un ražoja paši narkomāni. 90. gadu otrajā pusē, sākoties ekonomikas augšupejai organizētā noziedzība sāka Latvijā iepludināt heroīnu, kokaīnu, ekstāzi, LSD un amfetamīnus, kas izkonkurēja tradicionālos pašu gatavotos narkotiskos līdzekļus. Īpaši plaši sākusi izplatīties marihuānas (zālītes) un hašiša lietošana. Šie līdzekļi pilnīgi pārņēma narkotiku nelegālo tirgu. Plašā piedāvājuma dēļ nokritās narkotisko vielu cenas un padarīja tās pieejamas.…