Secinājumi
Referāta noslēguma varu secināt, ka arābu literatūru parasti raksturo kā izteikti musulmānisku, kam par iemeslu varētu būt tādi spilgti austrumnieciskās pasaules atziņas, dzīves ieskata un fantāzijas darbi kā Korāns un 1001 nakts pasakas, kaut gan ar daudziem Sicīlijas un Spānijas arābu sacerējumiem tā iesniedzas arī Rietumu kultūrā un mākslā, diezgan spēcīgi ietekmējot arī viduslaiku Eiropas dzeju. Šādā veidā radās brīnišķīgs un grūti atšķirams Austrumu un Rietumu, semītu un irāniešu, islāma un kristiānisma ideju un izteiksmes veidu krustojums.
Vispirms arābu raksti liecina, cik augstu viņi vērtējuši valodas mākslu. Vīrišķība un drošsirdība vien nav bijušas pietiekoši cienījamas īpašības- īstam vīram un karotājam vajadzējis būt arī labam runātājam. Ne tikai ar reliģisko fanātismu, bet lielā mērā arī ar retorikas mākslu izskaidrojams pravieša Muhameda milzīgais iespaids islāma pasaulē. Arābu sabiedrībā bija raksturīga tiekšanās pēc zināšanām. Par to liecina daudzie zinātniskie raksti par jau zināmām tēmām, kā arī par pašu arābu zinātnieku jaunatklājumiem, ar ko tie slaveni visā pasaulē vēl mūsdienās.
Arābiem, atšķirībā no eiropiešiem, literatūrā nav bijušas tik stingras reliģiskās dogmas, kas traucē mūsdienu lasītājam uztvert tā laika vidi. Arābi turpretim bija tendēti uz reālistisku pasaules atspoguļojumu, kas ļauj arī mūsdienās iegūt plašu un detalizētu pasaules atspoguļojumu.
Apskatot arābu plašo literatūras žanru klāstu, var secināt, ka arābi ir bijuši ļoti zinātkāri, izglītoti un piedzīvojumtkāri. Daudzpusīgie zinātnes sasniegumi un daudzveidīgā kultūra var liecināt tikai par to, ka arābi ir bijuši ļoti drosmīgi jūrasbraucēji, kas tādā veidā ir iepazinušies ar dažādu tautu sabiedrībām un pārņēmuši to kultūru un zinātnes sasniegumus, vienlaikus arī prasmīgi saglabājot arī savu kultūru, to veiksmīgi papildinot attīstot, kā arī, dodot pasaulei nenovērtējamus zinātnes sasniegumus, kas atstājuši ietekmi arī uz mūsdienām.
…
