-
Arhitektūras stils - gotika
Nr. | Chapter | Page. |
Ievads | 3 | |
1. | Gotikas stila vēsturiskā izveidošanās | 4 |
1.2. | Gotikas jēdziens. Tā izcelsme | 5 |
2. | Gotikas vispārējās iezīmes | 5 |
2.2. | Gotiskās arhitektūras iezīmes | 6 |
3. | Gotiskā katedrāle | 7 |
3.1. | Gotisko katedrāļu īpatnības | 8 |
3.2. | Vitrāžas | 9 |
4. | Gotikas stila attīstība un pilnveide | 10 |
5. | Viduslaiku māksla un sabiedrība | 12 |
6. | Estētikas doma attīstītajos viduslaikos (12. – 13.gs) | 12 |
Secinājumi | 14 | |
Literatūras saraksts | 15 |
2. Gotikas vispārējās iezīmes
12. gs. otrajā pusē romāniku nomainīja gotika. Bet ētiskie ideāli nomainījās caur skaistuma ideālu atklāt pasaules vienību.
Vēl nesen – romānikā bija “pazudis” cilvēks, jo cilvēks neprata un nespēja aptvert pats sevi un savas būtības sākotni. Romānika bija radījusi plaisu starp cilvēku un to, kas ārā – Visumu. Noliedzot matēriju, cilvēks tiecas tuvināties nemirstībai.
12.gs., lai novērstu sadalītību, kāda pastāvēja gara cīniņā ar matēriju, cilvēks sāka pievērsties tolaik brīnumainajai zinātnei – sholastikai.
Līdzīgi kā romānikas kultūrā prāts panāca vienojošo, gotikā vajadzēja panākt, lai cilvēka personība saskarsmē ar Dievu tomēr atrod arī savu, neatkārtojamo kultūras idealitāti.
Gotiku pieņemts iedalīt 3 galvenajos attīstības posmos
o Agrajā gotikā
o Dižgotikā
o Vēlajā jeb liesmojošā gotikā.
Gotiskā arhitektūra, kurai pilnībā pakļāvās tēlniecība un glezniecība bija viduslaiku kultūras universālākā izpausme. Arhitektūra gotikā ir vienojošais un svarīgākais akcents. Katedrāles augstākā smaile debesīs vistiešāk iezīmēja savas līnijas.
Gotiskā arhitektūra aizsākās Francijā, bet Anglija, Vācija un Itālija pieņēma gotiku kā pašsaprotamu hiarhijas zīmi – simbola dievišķā izpausmi, kā kristīgas monarhijas simbolu.
1924. gadā M. Cielēna - Eliase par gotikas arhitektūru raksta:
“Dziļas nopietnības apgarots ir viss, ko mākslā radījis šī laikmeta ģēnijs. Ne vieglas lietas uzsākt, bet visgrūtāko, veikt neiespējamo viņš gribēja, arhitektūru celt – noliegdams arhitektūras pamatu – matēriju. Tur viņa savādā, pretrunīgā daba rod savu izliešanos. Gotika apgaro matēriju, viņu pilnīgi neizpauzdama, bet pamatotā vieglumā un lieltelpas iedomā sniedz pavisam jaunu celtniecību”.
Gotikas būtība rodama tās iespējā samērot pretpolus, spējā apvienot vienotā garīgā pacēlumā abstraktu ideju un pasaulīgās dzīves elpu, visuma bezgalību un detaļu konkrēto izteiksmīgumu, prasmē zemes spēku un garīgo enerģiju apvienot vienotā veselumā. Gotika ir neiespējamā iespējamība. [Avotiņa A., Blūma D., Grauzdiņa I. “Viduslaiki”, Rīga. Zvaigzne ABC, 2000.]
…
Gotikas stils saistīts ar feodālismu, katoļu baznīcu, augošām pilsētām. Arhitektūrā īpašu nozīmi ieguva pilsētu katedrāles, kam raksturīgas karkasveida konstrukcijas ar smailloka arkām, arkbutāniem, kontrforsiem un saišķpilāriem. Cieši ar arhitektūru bija saistīta tēlotājmāksla: fasāžu un interjeru tēlniecība, virsotņu altāri, krāsainas vitrāžas. Bībeles tematikas tēlojumā līdzās nosacītībai ienāk jaunais – tuvināšanās realitātei.
- Arhitektūras stils - gotika
- Muzejpedagoģiskā programma
- Vidzemes ekonomika "Zviedru laikos"
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Muzejpedagoģiskā programma
Research Papers for secondary school2
-
Vidzemes ekonomika "Zviedru laikos"
Research Papers for secondary school19
-
Rātes darbība vēsturiski svarīgos notikumos
Research Papers for secondary school10
-
PSRS un Latvijas ekonomika pēc Otrā pasaules kara līdz 1990.gadam
Research Papers for secondary school12
-
Eiropas valstu un tiesību vēsture (buržuāzisko tiesību izveidošanās)
Research Papers for secondary school22