Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
1,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:115103
 
Author:
Evaluation:
Published: 11.11.2008.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 1 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
1.  Aristoteļa „Nikomaha ētika” IV grāmatas sadaļu analīze    3
1.1.  Devība. Izšķērdība un skopums    3
1.2.  Devīgā rakstura īpašības    3
1.3.  Izšķērdīgā un skopā rakstura īpašības    3
1.4.  Cēlsirdība    4
1.5.  Cēlsirdīgā rakstura īpašības    4
1.6.  Pārmērība un sīkmanība    4
1.7.  Pašapziņa. Augstprātība un pašcieņas nepietiekamība    4
1.8.  Pašapzinīgā rakstura īpašības    5
1.9.  Dižmanīgā un sevi necienošā rakstura īpašības    5
1.10.  Godkārība un negodkārība    5
1.11.  Savaldīga laipnība. Dusmas un lēnprātība    6
1.12.  Draudzīgums. Lišķība un īgnums    6
1.13.  Kautrība. Kauns un nekaunība    7
2.  Secinājumi    8
3.  Eseja „Došana nozīmē darīt labu un rīkoties krietni”    9
Extract

1.1. Devība. Izšķērdība un skopums
Pirmajā grāmatas sadaļā Aristotelis raksta par cilvēka rīcību attiecībā pret naudu, izšķirot trīs cilvēka rakstura īpašības, kas raksturo cilvēka attieksmi pret savu bagātību- izšķērdību, kas ir pārmērība attiecībā pret savu bagātību, skopumu, kas ir nepietiekamība attieksmē pret savu bagātību, un devību, kas ir vidusceļš starp abām nesamērībām, par to rakstot: „Došana nozīmē darīt labu un rīkoties krietni” [81. lpp]. Devību Aristotelis pielīdzina krietnam cilvēkam, savukārt uzskata, ka tas, kurš ņem nav krietns vai vismaz nav nekrietns, rakstot „Par devīgiem sauc tos, kuri naudu dod, kuri neņem, tos cildina nevis par devību, bet drīzāk par taisnīgumu, tos, kuri ņem, vispār neslavē.” [81. lpp]
1.2. Devīgā rakstura īpašības
Raksturojot devīgu cilvēku, Aristotelis min, ka šādam cilvēkam nav raksturīga ņemšana, vēl jo vairāk „ņemšana no turienes, kur nevajag” [81. lpp], taču, lai dotu, viņš ņem no sevis. Devīgajam raksturīga īpašība ir vēlēšanās palīdzēt un rūpes par tiem, kam tas nepieciešams, tādēļ viņš ar savu mantu ir rūpīgs un neizšķērdē to gadījuma cilvēkiem, bet dod tiem, kam nepieciešams. Devējam piemīt īpašība nerēķinās ar sevi, pārkāpt mēru došanā, atstājot sev mazāk, nekā iedevis.
Aristotelis uzsver, ka došanā par daudzumu atkarīga attieksme, ar kādu tiek dots. Jo tikai ar prieku dotais ir cildena rīcība. Pārmērīgi daudz dotais vai nevajadzīgi dotais var tikt uzskatīts par izšķērdību, savukārt par maz- par skopumu, tādēļ Aristotelis uzsver, ka „devība ir mērenība un vidusceļš naudas došanā un ņemšanā un devīgais ir tas, kurš izdod un tērē līdzekļus vajadzīgiem mērķiem un tik daudz, cik vajag atbilstoši lielākām vai mazākām iespējām, un dara to ar prieku.” [82. lpp]

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −3,48 €
Work pack Nr. 1130468
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register