Aristotelis ir trešais lielais grieķu filozofs pēc Sokrāta un Platona. 384.g. p.m.ē. Trāķijā, Stagiras pilsētā, Maķedonijas valdnieka Aminta II ārsta Nikomaha ģimenē piedzima zēns, kuru nosauca par Aristoteli. Šīs dzimtas vīri paaudžu paaudzēs bija nodarbojušies ar ārstniecību. Bērnībā Aristotelis rotaļājās kopā ar nākamo valdnieku Aminta II dēlu Filipu II, Aleksandra Lielā tēvu. 15 gadu vecumā Aristotelis zaudēja abus vecākus. Līdz ar to beidzas viņa mācības medicīnā. No tēva jauneklis mantoja plašu bibliotēku. Arī Aristoteļa aizbildnis Proksens nežēloja naudu jaunām grāmatām. 17 gadu vecumā jaunietis devās uz Atēnām, kur iestājās Platona akadēmijā. Daudzie ražīgie strīdi skolotāja un skolnieka starpā bieži pulcēja klausītājus, tomēr strīdos nekad nenonāca līdz personīgiem apvainojumiem. Platons pat esot izteicies: “Aristotelis mani spārda kā kumeļš, zīžot māti.” Tur viņš pavadīja nākamos 20 gadus (līdz pat Platona nāvei 347.gadā p.m.ē.) – mācījās, bet vēlāk arī skoloja citus. Pēc Platona nāves viņš devās uz Asosas pilsētu, kurā valdīja viņa radinieks Hermijs, tad - Lesbas salu. Aristotelis apprecēja Hermija audžumeitu Pifiādu. Un viņiem piedzima meita, taču drīz vien Pifiāde nomira. Otrajā laulībā viņam ar savu piegulētāju Herpilliādu piedzima dēls. Diemžēl pēc trim gadiem, kad Asonu iekaroja persieši un Atakserkss III Hermiju nogalināja, Aristotelim no pilsētas bija jābēg.…
