Secinājumi
Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kādi riska faktori var ietekmēt sabiedrības veselību saistībā ar arteriālo hipertensiju un noskaidrot pacientu informētību par hipertonisko slimību, tās riska faktoriem un izpausmēm.
Analizējot pētījuma rezultātus, redzams, ka ne tikai vecāki cilvēki, bet arī jaunāki cilvēki slimo ar hipertonisko slimību. Pacienti ar hipertonisko slimību šobrīd ārstējas ambulatori, un lielākā slodze pašlaik gulstas uz ģimenes ārsta un viņa komandas pleciem. Aptaujas dati liecina, ka ģimenes ārstiem, māsām un ārsta palīgiem ir vairāk jāstrādā, lai informētu un izglītotu hipertonijas pacientus un cilvēkus, kas atrodas hipertensijas riska grupā, par šīs slimības izpausmēm, riska faktoriem un komplikācijām.
Secināju, ka sieviešu vidū rādītājs ir daudz lielāks vecuma grupā no 60¬ - 70 gadiem, bet vīriešiem vairāk ir tikko atklāta hipertoniskā slimība (līdz gadam).
Ir diezgan daudz respondentu, kas neapmeklē ārstu nemaz vai tikai vienu, divas reizes gadā. Tas liecina, ka cilvēki nav informēti un neizprot, ka hipertoniskā slimība ir hroniska un ka ir nepieciešama regulāra asinsspiediena un holesterīna kontrole, regulāri jālieto medikamenti, lai novērstu iespējamās komplikācijas. Pētījuma dati pierāda, ka ne visi pacienti apzinās, ka hipertoniskā slimība ir hroniska un ka terapija būs ilgstoša.
Pacientiem trūkst zināšanu par šīs slimības izpausmēm, tāpēc, aptaujātie atzīst, ka bieži vien vēršas pie ārsta vai mēra asinsspiedienu tikai tad, kad ir slikta pašsajūta.
Hipertoniskās slimības pacientam pašam sev būtu jāizvirza mērķis - mainīt veselību ietekmējošos ieradumus. Tas nozīmē, sportot normas robežās katru dienu, atmest smēķēšanu, samazināt alkohola lietošanu. Analizējot aptaujas rezultātus secināju, ka diezgan liels skaits respondentu neievēro mērenību ēšanas paradumos, kā arī sāls, cukura un tauku lietošanā. Tas norāda, ka respondentu vidū ir zema informētība par hipertonijas riska faktoriem. Līdz ar to cilvēks neapzinās, ka nodara savai veselībai lielu, dažreiz neatgriezenisku ļaunumu.
Pēc pētījuma datiem secinu, ka iedzīvotājiem ir diezgan zema informētība par šo slimību.
Līdz ar to, hipotēze: „Arteriālās hipertensijas pacientu informētība un zināšanas par asinsspiediena kontroli, slimības un ārstēšanas iespējamām komplikācijām ir nepilnīgas” - informētība par hipertoniskās slimības izpausmēm, riska faktoriem un iespējamām komplikācijām, ir zema, kas darbā ir pierādījies.
…
