Ārvalstu finanšu palīdzības ietekme uz Latvijas ekonomiku

Investīcijas ir tautsaimniecības attīstības motors. Šai nepārprotamajai atziņai nav alternatīvas. Tāpēc likumsakarīgi, ka Pievienošanās līgumam Eiropas Savienībai (ES) ir īpašs pielikums par finanšu piešķīrumiem no ES fondiem laika posmam no 2004. līdz 2006.gadam desmit jaunajām dalībvalstīm, t.sk. arī Latvijai.
Latvijas Ekonomikas ministrijas pārstāvji apgalvo, ka Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) ir vienīgais attīstības scenārijs, kas dod iespēju nākamo divdesmit trīsdesmit gadu laikā sasniegt rietumvalstu labklājības līmeni.1
Ņemot vērā pašreizējo produktu ražošanas un pakalpojumu sniegšanas līmeni, atsevišķas ES prasības un standarti var šķist un arī izrādīties pārāk augsti. Lai tiem pielāgotos, ir jāveic lielas investīcijas, kas daudziem uzņēmumiem varētu nebūt pa spēkam. To apzinoties, ES savulaik ir radījusi vairākus finansiālos atbalsta instrumentus, tai skaitā strukturālos fondus. Latvijas uzņēmējiem ir jāprot izmantot šo iespēju paātrināt tuvināšanos ES kvalitātes un drošuma standartiem, piesaistot Eiropas Savienības līdzekļus, jo tikai atbilstība vienotajiem standartiem noteiks uzņēmuma konkurētspēju tirgū.
Latvijas pievienošanās ES ir radījusi iespēju izmantot ES strukturālo fondu piedāvāto palīdzību. Šī ir laba iespēja gan uzņēmējiem, gan dažādām valsts, pašvaldības un sabiedriskajām organizācijām, gan arī fiziskām personām realizēt ieceres, kurām līdz šim ir trūcis finansiāla atbalsta.
Tādējādi no 2004. līdz 2006. gadam Latvijai būs pieejami 554,2 miljoni eiro struktūrfondu līdzekļu. Līdz šim pirmsstrukturālo fondu ietvaros atbalsts galvenokārt tiek sniegts valsts institūcijām un nedaudz - pašvaldībām, bet tad strukturālo fondu līdzekļi pārsvarā tiks novirzīti pašvaldībām un privātajam sektoram - uzņēmējiem.…