Šajā darbā tiks pētīta ārvalstu tiesu nolēmumu izpildes tiesiskais regulējums Latvijā un ar to saistītās problēmas. Latvijai kļūstot 2004.gada 1.maijā par Eiropas Savienības dalībvalsti būtiskas izmaiņas notika ārvalstu tiesu nolēmumu izpildes regulējumā. Latvijai kļuva saistoši virkne Eiropas Savienības tiešās iedarbības normatīvo aktu starptautiski tiesiskās sadarbības jomā un spēkā stājās Eiropas Savienības prasībām atbilstoši grozījumi Latvijas Civilprocesa likumā1. Tādējādi tika sperts liels solis, lai sakārtotu starptautiski tiesiskās sadarbības jomu. Eiropas Savienība ir izvirzījusi mērķi uzturēt un attīstīt Eiropas Savienību kā brīvības, drošības un tiesiskuma telpu2. Arvien biežāk Latvijas tiesām nākās saskarties ar pārrobežu tiesvedībām. Tādējādi ir svarīgi sakārtot ārvalstu tiesu nolēmumu izpildes tiesiskā regulējuma jomu. Nosakot skaidrus un starptautiskajai praksei atbilstošus kritērijus ārvalstu tiesu nolēmumu atzīšanai un procesuālajai kārtībai.
Pirms 2004.gada 1.maija ārvalstu tiesu nolēmumu izpildi Latvijā regulēja tikai daži Civilprocesa likuma “Nobeiguma noteikumu” panti un Latvijai saistoši tiesiskās palīdzības līgumi, kas bija noslēgti lielākoties ar bijušās Padomju Savienības republikām. Latvija nebija pievienojusies daudzām svarīgām starptautiskām konvecijām ārvalstu tiesu spriedumu atzīšanas un izpildes jomā. Tādējādi radot problēmas ekonomiskajai apritei un arī Latvijas valsts prestižam.
Šajā darbā par ārvalstu tiesu nolēmumu izpildi tiks aplūkoti Latvijas Civilprocesa likums, konvencijas un līgumi tiesiskās palīdzības jomā, kā arī Eiropas Savienības normatīvie tiesību akti. Ar šo tiesību aktu piemērošanu saistītās teorētiskās un praktiskās problēmas. Taču tā kā pārmaiņas tiesiskajā regulējumā notika samērā nesen, tad vēl nav sevšķi plaši attīstījusies tiesu prakse, kurā piemērots jaunais tiesiskais regulējums.…
