Secinājumi
Pēc informācijas avotu izpētes var secināt, ka pēdējo gadu laikā aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta dramatiskajai situācijai uz Latvijas autoceļiem. Protams, uz autoceļiem rekonstrukcijas darbi notiek, tomēr atvēlētais finansējums nav pietiekams. Lai ceļu rekonstrukcija noritētu ātrāk un kvalitatīvāk, ir jāmaina valsts politika, pretējā gadījumā ceļu laboratorijas speciālisti lietas labā neko nevar darīt, kā tikai cerēt uz to labāko iznākumu.
Tātad, ja finansējums autoceļu būvniecībai netiek palielināts, tad vienīgā opcija ir mēģināt rekonstrukcijas darbus veikt tā, lai atvēlētais mazumiņš pēc iespējas lietderīgāk tiktu izmantots.
Lai valsts piešķirtos resursus izmantotu visefektīvāk, ir jāizbūvē pēc iespējas ilgtspējīgāki autoceļi un šo ilgtspējību var panākt tikai tad, kad ceļš ir izprojektēts atbilstoši satiksmes vajadzībām, kā arī uzbūvēts atbilstoši ceļu specifikācijai un projektam, izmantojot speciāli piemeklētu, visatbilstošāko asfaltbetona “recepti”. Jo precīzāku un reālajai situācijai atbilstošāku informāciju novērojumu ceļā var iegūt par autoceļa īpašībām, jo asfaltbetona rūpnīcā ražotajam asfaltam būs augstāka izturība pret deformācijām.
Protams, ir arī citi veidi, kā pasargāt asfaltbetona segumu no paliekošajām deformācijām, kas neprasa autoceļu rekonstrukciju, bet gan autoceļu ekspluatācijas noteikumu pastiprinātu uzraudzīšanu. Aktīvāk uzraugot, lai tiktu ievērots smago kravu transportēšanas likums, samazinātos kravu pārvedumu skaits dienas laikā un smago automašīnu ass slodzes nepārsniegtu autoceļu izturības robežas, kā rezultātā būtu par vienu asfaltbetona segu deformācijas cēloni mazāk.
Lai uzlabotu ceļu stāvokli un novērstu asfaltbetona segu deformācijas, nepietiek tikai ar labu ceļa segumu. Lai pilnībā nodrošinātu ceļa ilgtspēju, ir nepieciešama gan kvalitāte, gan arī satiksmes dalībnieku pareiza attiecīgā ceļa ekspluatācija, kas izpaužas kā dažādu noteikumu ievērošana.
…
