Asins pārliešana

Asinis atšķiras pēc eritrocītu (sarkano asins ķermenīšu) antigēnu uzbūves īpatnībām (pagaidām ir zināmas vairāk nekā divdesmit piecas tādas grupas jeb sistēmas). Vissvarīgākā ir ABO sistēma, pēc kuras izšķir četras asins pamatgrupas: 0 (pēc vecas sistēmas — I), A (agrāk II), B (agrāk III) un AB (agrāk IV) grupa. Pagājušā gadsimta sākumā tika atklāts, ka uz eritrocītiem ir speciālas salipināmas vielas - polisaharīdu ķēdes, un tās arī apzīmē ar burtiem A un B. Tātad piederību pie kādas asinsgrupas nosaka uz eritrocītiem atrastie A un B antigēni. Savukārt asins plazmā konstatētas anti-A un anti-B salipinātājvielas (īpašas antivielas jeb aglutinīni). Piemēram, uz 0 asinsgrupas eritrocītiem A un B antigēnu nav vispār, toties plazmā ir gan anti-A, gan anti-B, savukārt uz A asinsgrupas eritrocītiem ir A antigēns, bet plazmā — anti-B. Ja nejaušības pēc antigēns (A vai B) sastopas ar savu antivielu (anti- A vai anti- B), notiek eritrocītu salipšana, kam seko hemolīze — sarkano asins ķermenīšu sabrukšana. Jāteic, cilvēka asinis nekad nav antivielu pret paša eritrocītu antigēniem, taču, pārlējot svešas, nepiemērotas grupas asinis, tie var sastapties. Tāpēc ir svarīgi zināt savu asinsgrupu. Latvijā visbiežāk sastopami cilvēki ar A asinsgrupu, nākamā izplatības ziņā ir 0, tad B un AB asinsgrupa. Asinsgrupu cilvēks pārmanto un dzīves laikā tā nemainās.