Aspazijas lugas "Torņa cēlējs" un Raiņa traģēdijas "Jāzeps un viņa brāļi" salīdzinājums

Abas lugas radušās nosacīti gadsimta pirmajā pusē. Rainis savu traģēdiju rakstīja vairākus gadus ar biežiem pārtraukumiem. Par pirmajām iecerēm lugai “Jāzeps un viņa brāļi” Rainis runā jau 1906. gadā. Vēlāk jau 1909. gadā Rainis rosīgāk sāk domāt par lugu. Luga rakstīta fragmentāri, neizmantojot hronoloģisko principu. Pēc tam autors lugai pieķēries 1912. gada rudenī, turpinādams neatlaidīgi rakstīt, jo vēlējies lugu pabeigt šajā gadā. Tas neizdevās. Spraiga sacerēšanas gaita bija 1913. gada sākumā, kad tika sarakstīti pirmais, otrais un trešais cēliens ar pārtraukumu 1913. gada vasarā, kad Rainis strādāja pie lugas “Pūt, vējiņi!”. Šī paša gada rudenī arī ir uzmetumi ceturtajam cēlienam. Pie piektā cēliena Rainis tā īsti ķēries 1914. gadā, ar nelielu Asnates un Jāzepa dialogu.. Par lugas pabeigšanas laiku ir pretrunīgi dati – 1914., 1919. gads. 1919. gadā tika pabeigtas dažas detaļa, bet no 1915. gada Raiņa pierakstos nav minēts fakts, ka viņš būtu atgriezies pie lugas rakstīšanas.
Turpretī Aspazijas lugas “Torņa cēlējs”, kuras sākotnējais nosaukums bija “Madlienas baznīcas torņa cēlējs”, ieceres atrodamas 1924. gadā, taču nopietni pie lugas Aspazija ķeras 1926. gadā, kad to izdodas arī veiksmīgi pabeigt. Aspazijas darbā vairāk jūtama Raiņa ietekme, to 1927. gadā apstiprina arī pati Aspazija: “Dzīvojot blakus Rainim, grūti izsargāties savos darbos no viņa individualitātes neatvairāmajiem iespaidiem; tomēr kā vienmēr, tā arī tagad savā pēdējā darbā “Madlienas baznīcas torņa cēlējs” centos paglābt pati savas dzīves individuālo parādību uztvērumu un tā attēlojuma savdabību.” 1…