Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
3,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:415872
 
Evaluation:
Published: 13.09.2016.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 30 units
References: Used
Extract

Līdz ar to mēs visai droši varam secināt, ka Latīņamerikas teritoiālie plašumi, lielais iedzīvotāju skaits un tās tuvums Amerikas Savienotajām Valstīm vēl joprojām kalpo par tiem ģeopolitiskajiem faktoriem, kas arī mūsdienās šo reģionu padara vitāli svarīgu Amerikas interesēm. Taču ir jāsaprot, ka atšķirībā no XIX gadsimta un XX gadsimta pirmās puses, kad ASV ģeopolitiku Latīņamerikā noteica ekonomiskās un komerciālās intereses, Aukstā kara periodā tās bija diametrāli pretējas, jo bipolaritātes dēļ šīs intereses galvenokārt figurēja caur ideoloģiskiem motīviem. ASV bija svarīgi, lai pēckara pasaulē Latīņamerikas valstis nenosliektos par labu Padomju Savienībai un tās sociālistiskajai sistēmai, kur nenoliedzami cīņa par ietekmi “trešo pasaules valstu” teritoijā varēja izšķirt visu Aukstā kara likteni. Tādējādi ASV valdība bija gatava pielietot dažādus “mehānismus”, lai tikai noturētu savu ģeopolitisko ietekmi Latīņamerikas reģionā, no kuriem daudzi, kā jau tas izskanēja referātā, izpaudās tieši organizatoriskā formā. Amerikāņiem bija izdevīgi veidot valstiskas organizācijas un militāras savienības, jo tādā veidā tās apņēmās kopīgiem spēkiem pretoties iekšēju un ārēju draudu novēršanā. Pie tam šeit nevar būt ne runas par kaut kādas demokrātijas vai cilvēktiesību ieviešanu Latīņamerikā no ASV puses, jo politiskā nestabilitāte un sociālā nevienlīdzība, kas valdīja visā reģionā, radīja apstākļus tam, ka daudz vieglāk bija sadarboties ar autoritāriem režīmiem nekā demokrātiskās vēlēšanās ievēlētām valdībām. Tieši tādēļ t.s “Ameriku skolas” izveidošana kalpoja par efektīvu “mehānismu” kā ASV valdībai nodrošināt sev vēlamu personu nonākšanu Latīņamerikas valstu vadošajos amatos – tās gluži vienkārši daudz aktīvāk ievēroja Amerikas intereses, apkarojot kreiso partizānu kustības savu valstu teritorijās. Arī CIP šajā gadījumā kalpoja par vērienīgu “instrumentu”, ar kura palīdzību Amerikas valdībai bija iespējams kontrolēt Latīņamerikas militāros režīmus, izvērst apvērsumus un gāzt nevēlamas personas, kā, piemēram, tos diktatorus, kas laika gaitā izvēlējās vairs nepakļauties Vašingtonas subordinācijām.…

Author's comment
Editor's remarks
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register