Jau pašos Dž. Buša jaunākā (Jr. J. Bush) administrācijas pirmsākumos padomniece drošības jautājumos Kondolīza Raisa (Condoleezza Rice) uzsvēra ASV un Ķīnas turpmāko gadu attiecību būtību, uzsverot, ka „svarīgi ir veicināt Ķīnas iekšēju pāreju caur ekonomiskiem procesiem, vienlaicīgi, iegrožojot tās varu un ambīcijas drošības jomā. Jāveicina sadarbība, bet mums nebūtu jābaidās konfrontēt Ķīna gadījumos, kad mūsu intereses nesakrīt.”1
Sākotnēji administrācijai tās sākumposmā trūka pieredzes, kas ietekmēja arī divpusējo attiecību veidošanu ar Ķīnu, bet līdz ar pieredzes gūšanu arvien skaidrāka un noteiktāka kļuva arī ASV politika attiecībā uz Ķīnu.
Dž Buša pamatprioritātes attiecībā uz Ķīnu, pirmkārt, bija balstītas stratēģiskos pieņēmumos (ideja par varas nostiprināšanu, iegūstot okeāna pretējos krastus) un vēlmē uzturēt dominējošo militāro pozīciju Āzijā.2 Uz ASV prezidenta vēlmi nodrošināt ASV vadošo militāro lomu pasaulē norādīja arī izdevumu palielinājums ASV militārajā budžetā atšķirība no priekštečiem.
Viens no galvenajiem Pentagona konfrontācijas iemesliem attiecībā uz Ķīnu ir Taivānas jautājums. Jau 1979. gadā parakstītais Taivānas Attiecību akts noteica, ka „ASV Taivānai nodrošinās aizsardzības līdzekļus un pakalpojumus tādā daudzumā, cik tas būs nepieciešams, lai Taivāna varētu nodrošināt pašaizsardzības kapacitāti”.…