Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
0,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:298145
 
Author:
Evaluation:
Published: 09.12.2008.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: n/a
References: Not used
Extract

Anglijā valsts galva vēl aizvien bija monarhs. Likumdošanas vara bija koncentrēta parlamenta rokās, kurš sastāvēja no apakšnama un lordu palātas. Izpildvara bija parlamentam pakļauta valdība. Pie varas nāca divas partijas- liberāļi un konservatīvie. Valda likums, ne cilvēks. 20.gs. sākumā šīm abām partijām pievienojas vēl leiboristi. Labs apstāklis bija tas, ka 19.gs. vēl bija Anglijas rūpniecības ziedu laiki. Uzņēmējiem peļņa bija samērā liela un viņiem bija vieglāk daļu no tās atvēlēt strādnieku stāvokļa uzlabošanai. Nedaudz tika paplašinātas arī vēlēšanu tiesības- tās no jauna ieguva labāk algotie strādnieki un turīgākie fermeri. 19.gs beigās stāvoklis sāka izmainīties, līdz ar to, rūpniekiem vairs nebija iespējams strādnieku vēlēšanās un prasības ievērot pilnībā. It īpaši to izjuta zemāko kategoriju strādniek, kurus neapvienoja arodbiedrības. Savu neapmierinātību strādnieki izpauda streikos, kuru skaitam bija tendence pieaugt. Vienlaikus mainījās arī viņu attiecības ar politiku un partijām- radās doma, ka esošās partijas pietiekoši neaizstāv strādnieku intereses un tāpēc pašiem strādniekiem vajag sūtīt savus pārstāvjus uz parlamentu. Strādnieku aktivitātes deva rezultātus un tie panāca:
1.likums par vecumdienu pensijām
2.likums par apdrošināšanu pret bezdarbu
3.ogļračiem tika noteikta 8 stundu darba diena
4.pabalsti invaliditātes un slimību gadījumos.
Zināmi pasākumi tika veikti arī izglītības jomā. Tika pieņemts likums par obligāto bezmaksas pamatizglītību.

1875.gadā tika pieņemta konstitūcija, kura paredzēja, ka Francija turpmāk būs republika. Valsti vadīja prezidents, kuru ievēlēja uz 7 gadiem. Likumdošanas vara piederēja deputātu palātai, kuru ievēlēja uz 4 gadiem un senātam, kuru ievēlēja īpašas vēlēšanu komisijas. Vēlēšanu tiesības bija vīriešiem no 21 gada vecuma, kuriem bija patstāvīgs darbs. Līdzīgi kā ASV vēlēšanu tiesību nebija sievietēm, karavīriem un strādniekiem. Izpildvara- ministru padome, kura bija pakāuta likumdevēj orgānam.

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −2,48 €
Work pack Nr. 1144721
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register