1.1 Kriminālatbildības noilgums (KL 56 un 57.pants)
Kriminālatbildības noilgums ir likumā norādītā termiņa, kas pagājis no noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas dienas, izbeigšanās, kā rezultātā personu par noziedzīgo nodarījumu vairs nevar saukt pie kriminālatbildības. Konstatējot kriminālatbildības noilgumu, nav ierosināma krimināllieta, bet ierosinātā krimināllieta ir jāizbeidz.
Krimināllieta uz noilguma pamata ir jāizbeidz arī tad, ja, izdarot pirmstiesas izmeklēšanu, nav noskaidrota persona, kas ir izdarījusi noziedzīgo nodarījumu. Izņēmums ir lietas par slepkavību un tīšu smagu miesas bojājumu nodarīšanu.
Ja apstākļi, kas liecina par kriminālatbildības noilgumu, atklājas iztiesāšanas stadijā, tiesa turpina un pabeidz lietas iztiesāšanu un taisa attaisnojošu spriedumu vai notiesājošu spriedumu, atbrīvojot notiesāto no soda.
Lietas izbeigšana noilguma dēļ nav pieļaujama, ja pret to iebilst apsūdzētais, bet apsūdzētā nāves gadījumā - viņa tuvi radinieki. Šādā gadījumā lietas gaitu turpina parastā kārtībā (Latvijas Kriminālprocesa kodekss (Latvijas KPK) 5.pants).
Kriminālatbildības noilguma piemērošanas nosacījumi norādīti KL 56.pantā. Noilguma iestāšanās ir atkarīga no:
1)laika, kāds pagājis no dienas, kad persona bija izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, līdz dienai, kad šo personu sauc pie kriminālatbildības un uzrāda viņai apsūdzību;
2) apstākļiem, kuri pārtrauc šo laika tecējumu.
Par dienu, kad persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, ir atzīstama diena, kad izdarīta noziedzīga darbība vai pieļauta noziedzīga bezdarbība neatkarīgi no tā, ka sekas iestājušās vēlāk. Atsevišķa ilgstoša noziedzīga nodarījuma gadījumā noilguma tecējums sākas ar dienu, kad ilgstošais noziedzīgais nodarījums pārtraukts pēc vainīgā gribas vai no viņa gribas neatkarīgu apstākļu dēļ. Savukārt atsevišķa turpināta noziedzīga nodarījuma gadījumā noilguma tecējums sākas no brīža, kad izdarīta pēdējā darbība, kas ar vainīgās personas vienotu nodomu vērsta uz kopēju mērķi ar citām darbībām.
…
