Atbrīvošana no kriminālatbildības nozīmē, ka personu, kura ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, ar kompetentas valsts institūcijas lēmumu atbrīvo no pienākuma tikt tiesātai un pakļautai tiesas noteiktajam valsts piespiedu līdzeklim – sodam.
Latvijas Republikas Krimināllikumā ir paredzētas tādas tiesību normas, kad personu var atbrīvot no kriminālatbildības.
Interesi par šo tēmu piesaistīja tas, ka personas tiek atbrīvotas no kriminālatbildības, līdz ar to tās netiek tiesātas un sodītas. Savā darbā sīkāk apskatu tos gadījumus, kad persona tiek atbrīvota no kriminālatbildības.
Kursa darba mērķis ir noskaidrot atbrīvošanas no kriminālatbildības nosacījumus, kāda veidā un kādos gadījumos tas ir iespējams.
Lai sasniegtu kursa darba mērķi, autors izvirza sekojošus uzdevumus:
1)apskatīt atbrīvošanas no kriminālatbildības jēdzienu un būtību;
2)izpētīt atbrīvošanas no kriminālatbildības vēsturisko attīstību;
3)apskatīt no kriminālatbildības atbrīvošanas veidus.
Personas atbrīvošanai no kriminālatbildības pastāv arī dažādi ierobežojumi:
no kriminālatbildības uz noilguma pamata nevar atbrīvot personas, kas izdarījušas noziegumus pret cilvēci, pret mieru, kara noziegumus, piedalījušās genocīdā;
no kriminālatbildības uz izlīguma pamata nav atbrīvojamas kriminālpārkāpumu izdarījušās personas, ja cietušais ir nepilngadīgs;
no kriminālatbildības nevar atbrīvot arī tās personas, kuras ir sniegušas būtisku palīdzību organizētās noziedzības atklāšana, bet tiek sauktas pie atbildības par sevišķi smagiem noziegumiem;
protams, arī tas apstāklis, ja no kriminālatbildības nosacīti atbrīvotā persona izdarīs jaunu noziedzīgo nodarījumu pārbaudes laikā, tad pret šo personu atkal tiks atjaunota kriminālvajāšana un tiks atkal ierosināta lieta.
Pastāv arī vēl citi ierobežojumi atbrīvošanai no kriminālatbildības, bet par to sīkāk kursa darba turpmākajās nodaļās.…