Pēdējā laikā sabiedrību sasniedz informācija, ka personas par noziedzīgu nodarījumu tiek atbrīvotas no kriminālatbildības. Tikpat aktuāls jautājums ir atteikšanās ierosināt krimināllietu noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanas stadijā, kas nereti sabiedrībā izsauc pretrunīgus viedokļus.
Izlasot Krimināllikuma Vispārējās daļas VI nodaļu Atbrīvošana no kriminālatbildības un soda, mani ieinteresēja apstākļi, kas paredz iespēju atbrīvot personas no kriminālatbildības.
Sabiedrībā ir izskanējis viedoklis, ja vainīgā persona tiek atbrīvota no kriminālatbildības un soda, tad tā tiek attaisnota. Tāpat arī man personīgi ir nācies dzirdēt pašas vainīgās personas viedokli par to, ka atbrīvojot viņu no kriminālatbildības viņa ir attaisnota. Sevišķi tas raksturīgs nepilngadīgajām personām. Par šādu attieksmi bieži varam spriest arī no kriminālās informācijas, kas tiek publicēta masu saziņas līdzekļos, jo bieži noziedzīgos nodarījumu izdara personas, kas jau reiz ir bijušas iesaistītas noziedzīgos nodarījumos, bet ir bijušas atbrīvotas no kriminālatbildības. Šāds viedoklis nav uzskatāms par pieņemamu, jo krimināltiesiskā regulējuma pamatmetode ir kriminālsoda noteikšana par sabiedrībai bīstamu nodarījumu vai atbrīvošana no kriminālatbildības, un tātad atbrīvošana no kriminālatbildības nav pielīdzināma personas attaisnošanai, jo no kriminālatbildības atbrīvo personu, kas ir izdarījusi Krimināllikumā paredzētu nodarījumu [2, 120.lpp]…