Plastmasa tiek plaši izmantota visās dzīves jomās, sevišķi iesaiņojamā materiāla ražošanā. Plastmasas izstrādājumi un iepakojums atšķirībā no stikla, papīra un metāla materiāliem ir „visjaunākais”. Cilvēce to pazīst tikai 130 gadus, bet tagad tas ir populārākais iepakojuma veids, jo tas ir viegls un ūdensnecaurlaidīgs. Pavisam ir vairāk nekā 3000 dažādu plastmasas veidu, visbiežāk lietojamie — ap 100. Plastmasas atkritumi vai ik gadu nogalina aptuveni 1 miljonu jūras putnu un 100 000 jūras zīdītāju. Dabā plastmasas atkritumi pakāpeniski noārdās tikai 100 gadu laikā, jo neviena dabīga baktērija to „neēd”. Mūsdienās 90% plastmasas iegūst no naftas pārstrādes produktiem, tātad no neatjaunojama dabas resursa. 4% no visa naftas patēriņa izmanto plastmasas produkcijas ražošanai (Plastmasas iepakojums, [b.g.]). Plastmasu var izmantot līdz pat 30 reizēm. Lai gan plastmasas otrreizējā pārstrāde dažkārt nav ekonomiska, tomēr lielākajā daļā civilizētās pasaules to dara. Turklāt plastmasas izstrādājumu pārstrāde ir ļoti delikāta. Ja kāda neliela plastmasas daļa konkrētajā pārstrādes procesā neatbilst kopējai masai (piemēram, pie PP būs klāt kaut neliela daļa PS), viss apjoms būs sabojāts. Tādēļ šķirošana savākšanas un pārstrādes procesā ir ļoti svarīga. Pēc šķirošanas plastmasu sasmalcina un mazgā. Tad ar ūdens strūklu atdala no piemaisījumiem. Smilts, dzelzs un stikla daļiņas nosēžas, bet plastmasa, kas ir vieglāka par ūdeni, uzpeld. Pēc tam to sapresē, atkal drupina un pēc vairākiem tehnoloģiskiem procesiem granulēšanas rezultātā iegūst izejvielu jaunas produkcijas veidošanai. Pārtikas produktiem un kosmētikai paredzētos traukus izgatavo tikai no pirmreizējās plastmasas granulām. Taču sadzīves priekšmetiem un tehniskām lietām visbiežāk izmanto otrreizējo plastmasu. Pozitīvs fakts, ka Latvijā savāktās PET pudeles pārstrādā rūpnīcā „PET Baltija” Jelgavā, kur top PET pārslas, no kurām gatavo jaunu pārtikas iepakojumu u.c.
Lietoto izstrādājumu pārstrādes rezultātā ne tikai ietaupās resursi, bet arī samazinās gaisa un ūdens piesārņojums. Efektīva pārstrādāšana motivē iedzīvotājus rūpīgāk šķirot atkritumus un rosina domāt par resursu taupīšanu. Vissenākās ir metāllūžņu pārstrādes metodes. Daudzu metālu rūdu resursi jau ir izsmelti, tāpēc to atgriešana apritē nodrošina iespēju šos metālus ilgāk izmantot arī nākotnē.
Tos atkritumus, kurus nevar pārvērst derīgos materiālos, sadedzina, iegūstot siltumu vai elektroenerģiju. Gandrīz 30% no jau pieminētās Gēteborgas energoapgādes nodrošina atkritumu sadedzināšana (Grīnberga, Ridūze, 2006).
Secināms, ka saprātīgā sabiedrībā iedzīvotāji taupa resursus, rada pēc iespējas mazāk atkritumu, bet radušos atkritumus racionāli izmanto kā izejvielas ražošanā.
…
