Pieaugošais atkritumu apjoms un ar to saistīta ietekme uz vidi un sabiedrības veselību ir viena no galvenajām vides problēmām ne tikai Eiropā, bet arī Latvijā. Diemžēl atkritumu saimniecība, līdzīgi kā citi tehniskie vides sektori, Latvijā ir tikai izveides stadijā.
Atkritumu pārstrādes jēdziens sevī ietver atkritumu kā otrreizējā materiāla atgūšanu un tālāku izmantošanu, enerģijas ražošanu atkritumu bioloģiskās vai tehniskās oksidēšanās procesu rezultata, vai komposta sagatavošanu organisko masu bioloģiski sadalot.
Cilvēkiem ir jāmaina stereotipi un jāapzinās, ka atkritumu šķirošana un pārstrāde ir ļoti svarīgs process, jo atkritumi ir viens no būtiskākajiem vides piesārņotājiem un to neatbilstoša apsaimniekošana var gan degradēt apkārtējo vidi, gan radīt nopietnus kaitējumus iedzīvotāju veselībai.
Saskaņā ar likumu “Par atkritumu apsaimniekošanu” – atkritumi iedalās bīstamajos atkritumos un sadzīves atkritumos. Taču bieži praktiskajā apsaimniekošanā tiek izmantoti vēl citi iedalījuma veidi, kā iedalījums pēc izcelsmes, izmantošanas veida vai iespaida uz apkārtējo vidi un cilvēku veselību. Katrs no šī iedalījuma veidiem ļauj grupēt atkritumus vai nu pēc to radītājiem, īpašībām vai izmantojuma veidiem.
Lielākā daļa no sadzīves atkritumiem rodas mājsaimniecībā, apkalpojošā sfērā, kā arī nelielajās ražotnēs. Pieaugot valsts labklājībai, attīstoties vieglajai rūpniecībai, paaugstinoties iedzīvotaju prasībam pret augstvērtīgām precēm un to iepakojumu, būtiski mainās arī sadzīves atkritumu struktūra. Valstīs ar zemāku ekonomiskaas attīstības līmeni iedzīvotāju atkritumu masā dominē pārtikas atkritumi, bet, pieaugot labklājībai, kopējā atkritumu masā strauji pieaug papīra un plastmasas daudzums.…
