-
Atkritumu apsaimniekošana
Nr. | Chapter | Page. |
Ievads | 3 | |
1. | Atkritumu apsaimniekošanas hierarhija | 4 |
2. | Atkritumu pārstrāde | 6 |
3. | Pārstrādājamie materiāli | 9 |
4. | Atkritumu pārstrāde ES | 12 |
5. | Situācija Latvijā | 15 |
Secinājumi | 20 | |
Izmantotās literatūras un avotu saraksts | 22 | |
Pielikums | 23 |
Uz šīs zemes nav nekā mūžīga... Pie šīs domas jāapstājas, ja runājam par atkritumiem. Neatkarīgi no atkritumu sastāva, apjoma vai to teorētiskās definīcijas, par jebkuriem atkritumiem kopumā var teikt, ka tie atspoguļo sabiedrību, kura tos ir radījusi. Atkritumi ir sabiedrības pirkstu nospiedumi, kas vēlākām paaudzēm dos iespēju spriest par mums un vērtēt mūsu attieksmi pret cilvēces kopīgajiem izejmateriāliem, nākotnei paredzēto resursu apsaimniekošanu un mūsu attieksmi pret to.
Un tomēr – kādēļ tieši 20.gadsimtā cilvēki sākuši aktīvi uztraukties par pašas saražoto atkritumu tālāko likteni? Kamēr vien cilvēks ir eksistējis, viņš ir radījis atkritumus un kaut kur tos izmetis. Kāpēc par to varēja neuztraukties viduslaikos, bet ir nopietni jādomā šodien?
Atkritumi neradīja problēmas, kamēr
uz Zemes iedzīvotāju bija skaitliski maz – salīdzinoši, pašlaik pasaules iedzīvotāju skaits sniedzas pāri sešiem miljardiem, bet vēl tikai 1900-tajos iedzīvotāju skaits nebija lielāks par diviem miljardiem,
nebija izejvielu deficīta,
vide bija maz piesārņota, bija daudz brīvu platību
izmantotie materiāli bija bioloģiski sadalošies vai inerti dabas produkti (koks, māls, vilna, lini, āda, utt.), kas, nonākot apkārtējā vidē, ar laiku izgaisa bez pēdām.
Šodien situācija ir kardināli mainījusies. Zemes iedzīvotāju skaits sniedzas pāri 6 miljardiem, neatjaunojamo dabas resursu (nafta, gāze, akmeņogles) krājumi nav bezizmēra. Taču galvenais – mūsu dzīvē plaši ir ienākuši sintētiskie materiāli (plastmasas, sintētiskās šķiedras, dažādas ķimikālijas, kompozītmateriāli, utt.), kuri dabā nav sastopami un kuri vairumā gadījumu ir bioloģiski nesadalāmi. Šādiem materiāliem atkritumu veidā nonākot apkārtējā vidē, tā tiek piesārņota, jo daba nespēj tos asimilēt. …
Kādēļ tieši 20.gadsimtā cilvēki sākuši aktīvi uztraukties par pašas saražoto atkritumu tālāko likteni? Kamēr vien cilvēks ir eksistējis, viņš ir radījis atkritumus un kaut kur tos izmetis. Kāpēc par to varēja neuztraukties viduslaikos, bet ir nopietni jādomā šodien? Atkritumi neradīja problēmas, kamēr • uz Zemes iedzīvotāju bija skaitliski maz – salīdzinoši, pašlaik pasaules iedzīvotāju skaits sniedzas pāri sešiem miljardiem, bet vēl tikai 1900-tajos iedzīvotāju skaits nebija lielāks par diviem miljardiem, • nebija izejvielu deficīta, • vide bija maz piesārņota, bija daudz brīvu platību • izmantotie materiāli bija bioloģiski sadalošies vai inerti dabas produkti (koks, māls, vilna, lini, āda, utt.), kas, nonākot apkārtējā vidē, ar laiku izgaisa bez pēdām. Šodien situācija ir kardināli mainījusies. Zemes iedzīvotāju skaits sniedzas pāri 6 miljardiem, neatjaunojamo dabas resursu (nafta, gāze, akmeņogles) krājumi nav bezizmēra. Taču galvenais – mūsu dzīvē plaši ir ienākuši sintētiskie materiāli (plastmasas, sintētiskās šķiedras, dažādas ķimikālijas, kompozītmateriāli, utt.), kuri dabā nav sastopami un kuri vairumā gadījumu ir bioloģiski nesadalāmi. Šādiem materiāliem atkritumu veidā nonākot apkārtējā vidē, tā tiek piesārņota, jo daba nespēj tos asimilēt.
- Atkritumu apsaimniekošana
- Autotransporta radīto atkritumu apsaimniekošanas pieredze ES valstīs
- Azbests un azbesta atkritumu poligons
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Atkritumu apsaimniekošana
Research Papers for university63
-
Investēšana bīstamu atkritumu apsaimniekošanā
Research Papers for university9
-
Atkritumu apsaimniekošana Ventspilī
Research Papers for university6
-
Atkritumu apsaimniekošana
Research Papers for university15
-
Atkritumu apsaimniekošana Latvijā
Research Papers for university5