Research Papers
Sciences
Environmental Protection
Atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izvērtējums Ventspils...-
Atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izvērtējums Ventspils reģionā
Nr. | Chapter | Page. |
Ievads | 6 | |
1. | ATKRITUMU PROBLĒMA PASAULĒ | 8 |
1.1. | Saražoto atkritumu lielais daudzums | 8 |
1.2. | Vispārējā atkritumu apsaimniekošana | 9 |
1.2.1. | Atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pamatelementi | 10 |
1.2.2. | Galvenie atkritumu apsaimniekošanas veidi | 11 |
2. | ATKRITUMU IEDALĪJUMS | 12 |
3. | OTREIZĒJI PĀRSTRĀDĀJAMIE ATKRITUMI | 14 |
3.1. | Stikls | 14 |
3.2. | Polimēri | 14 |
3.3. | Metāls | 14 |
3.4. | Papīrs un kartons | 15 |
3.5. | Koksne | 15 |
4. | KOMPOSTĒJAMIE ATKRITUMI | 16 |
4.1. | Kompostēšanas nozīme | 16 |
4.2. | Anaerobā un aerobā metode | 17 |
5. | ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS PROBLĒMAS LATVIJĀ | 18 |
5.1. | Poligonu izveides problēmas | 18 |
5.2. | Atkritumu dalītās vākšanas problēmas | 19 |
6. | VENTSPILS ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS REĢIONS | 20 |
6.1. | Reģiona veidošanās pirmsākumi | 20 |
6.2. | Vispārīga informācija par Ventspils reģionu | 22 |
6.3. | Pašreizējā situācija reģionā balstoties uz likumdošanu | 23 |
6.4. | Ventspils reģiona atkritumu saimniecības raksturojums | 23 |
6.5. | Esošā atkritumu saimniecības infrastruktūra | 26 |
6.5.1. | Atkritumu apsaimniekošanas komersanti | 26 |
6.5.2. | Atkritumu savākšanas sistēma | 27 |
6.5.3. | Atkritumu dalītā vākšana | 27 |
6.5.4. | Esošo izgāztuvju raksturojums | 28 |
6.5.5. | Reģionālais atkritumu apglabāšanas poligons “Pentuļi” | 28 |
6.6. | Atkritumu apsaimniekošanas plāna galvenās vadlīnijas | 29 |
6.6.1. | Reģiona pašvaldību vienošanās par sadarbību | 29 |
6.6.2. | Iespējamie organizatoriskie risinājumi | 30 |
6.6.3. | Plāna atkritumu apsaimniekošanas sistēmas vispārējais raksturojums | 31 |
6.6.4. | Prognozējamie atkritumu apjomi | 32 |
6.7. | Piedāvātie optimālākie risinājumi un pasākumi Ventspils atkritumu apsaimniekošanas reģionā | 33 |
6.7.1. | Atkritumu dalītās vākšanas punkti un laukumi | 33 |
6.7.3. | Atkritumu šķirošanas – pārkraušanas stacija Kuldīgā | 34 |
6.7.4. | Bioloģiski noārdāmie atkritumi | 35 |
6.7.5. | Celtniecības atkritumi | 35 |
6.7.6. | Esošo izgāztuvju slēgšana, rekultivācija un poligona „Pentuļi” turpmākā attīstība | 36 |
Secinājumi | 37 | |
Rekomendācijas | 38 | |
Literatūra | 39 |
Ievads
Pēdējo 20 gadu laikā atkritumu daudzums attīstītajās valstīs ir trīskāršojies un pētījumi liecina par to, ka mazattīstītajās valstīs tas divkāršosies tuvākajās desmitgadēs. Nepareizas vai nepilnvērtīgas un neracionālas atkritumu apsaimniekošanas rezultātā pasaulei draud milzīgas ekoloģiskas problēmas, kuru rezultātā tiks piedzīvota jauna globālā ekonomiskā krīze, jo iedzīvotāju kopprodukts būs jānovirza nevis attīstībai, bet radušos seku mazināšanai un likvidācijai. Un paralēli tam neaizmirsīsim, ka atkritumi ir mūsu rūpnieciskās ražošanas produkts, kuru radīšanai tiek patērēts milzīgs apjoms izsmeļamo dabas resursu, to glabāšanai arvien jāatvēl jaunas virszemes platības, bet dažādu bioķīmisko procesu rezultātā tie piesārņo augsni, ūdeņus un atmosfēru.
Atkritumu rašanās samazināšana, atkritumu atkārtota izmantošana un atkritumu reģenerācija ir tie virzieni atkritumu apsaimniekošanā, kas ilgtermiņā nodrošinātu civilizācijas evolūcijas prasības.
Jāatzīmē, ka šo jautājumu risināšana vislielākajā mērā ir atkarīga nevis no patērētāja labas gribas vai zaļas domāšanas, bet tieši no ražotāja ieinteresētības kaut ko radikāli mainīt, jo pamatā aiz visiem šiem procesiem stāv finansiālās intereses un tirgus sadalījums. Tātad, ne tikai valstiski, bet arī globāli ir jāpieņem tādi politiski ekonomiskie lēmumi, kas veicinātu ražotāju interesi pievērsties videi saudzīgāku izejvielu lietošanā, to otrreizējā pārstrādāšanā vai galaproduktu utilizēšanā.
Latvijā nav pieejama precīza informācija par atkritumu ražošanu. Tomēr, pamatojoties uz agrāk izstrādātajām atkritumu ražotāju kategorijām, kas ciemata, mazpilsētas vai pilsētas izmēriem pielīdzina noteiktu mājsaimniecības atkritumu daudzumu uz vienu iedzīvotāju un, pamatojoties uz praksē veiktajiem pētījumiem un informāciju, ir veikts aprēķins, kuru var izmantot plānošanai. Ir novērtēts, ka pašlaik Latvijā kopējais radītais mājsaimniecības atkritumu daudzums ir apmēram 700,000 līdz 800,000 tonnu gadā.
Pašreizējā situācijā saražotais atkritumu daudzums ievērojami atšķiras dažādās Latvijas vietās: no gandrīz nulles rajonos, kur ir tikai zemnieku saimniecības un apdzīvotas vietas ar kopējo iedzīvotāju skaitu zem 100, līdz apmēram 240 kg uz vienu iedzīvotāju gadā Rīgas pilsētā.
Ir paredzams, ka nākotnē atkritumu daudzums uz vienu iedzīvotāju palielināsies. Bet, tā kā balstoties uz esošajām prognozēm, ir prognozēts, ka Latvijas iedzīvotāju skaits turpinās samazināties turpmāko gadu laikā, tad arī kopējais sadzīves atkritumu daudzums samazināsies. Tomēr, ir gaidāms, ka sadzīves atkritumu ražošana sāks pieaugt. Saskaņā ar pastāvošo prognozi, 2010.gadā kopējais atkritumu ražošanas apjoms sasniegs 616,000 līdz 900,000 tonnas gadā. [1]
Šobrīd savākti tiek tikai 50-60% no visiem saražotajiem sadzīves atkritumiem. Ja šis procents tiks palielināts par, piemēram, 10% gadā, tad sagaidāms savākto apjomu pakāpenisks pieaugums no apmēram 390,000 t pašlaik līdz 733,000 t stratēģijas perioda beigās 2013.gadā. [13]
Visā Latvijā pašvaldības vēlētos, lai tām būtu pašām savas izgāztuves. Tam ir trīs galvenie iemesli: pirmkārt, atkritumu izvešana pašvaldības teritorijas robežās samazina transporta izmaksas un nodrošina ienākumu no dabas resursu nodokļa, otrkārt, nav jāmaksā kaimiņu pašvaldībai par atkritumu izgāztuves izmantošanu un treškārt, pašvaldības uzskata, ja dzīvojamo māju rajona tuvumā būs izgāztuve, tas samazinās atkritumu izgāšanu neatļautās vietās. Rezultātā Latvijā darbojas 558 zināmas atkritumu izgāztuves. Nav zināms precīzs kopējais iepriekš izmantoto, bet pašlaik neizmantoto izgāztuvju skaits, bet ir atrastas 160 šādas izgāztuves.
Ventspils reģionā atkritumus no šā gada augusta turpmāk transportēs tikai uz šī rajona vienīgo atkritumu poligonu Ventspils rajona Vārves pagastā.
…
Lai parādītu vēlamo virzienu atkritumu apsaimniekošanā, ir izstrādāta atkritumu hierarhijas sistēma. Tā norāda secību, kādā vislabāk realizēt atkritumu apsaimniekošanu, kas nosaka, kādi būtu vēlamākie veidi kā apsaimniekot atkritumus.
- Atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izvērtējums Ventspils reģionā
- Atkritumu savākšana un transportēšana
- Autotransporta radīto atkritumu apsaimniekošanas pieredze ES valstīs
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Autotransporta radīto atkritumu apsaimniekošanas pieredze ES valstīs
Research Papers for university3
-
Atkritumu savākšana un transportēšana
Research Papers for university9
-
Atkritumu apsaimniekošana
Research Papers for university5
-
Atkritumu apsaimniekošana Latvijā
Research Papers for university25
-
Atkritumu apsaimniekošanas plāns Kuldīgas rajonam
Research Papers for university17