Dzīvot tīrā, sakārtotā un veselīgā vidē ir ikviena sabiedrības locekļa vēlēšanās. Paaugstinoties iedzīvotāju dzīves līmenim, palielinās patērēto preču daudzums, sarežģītākas kļūst tehnoloģijas, kas tiek izmantotas cilvēku saimnieciskajā darbībā. Līdz ar to arī palielinās atkritumvielu daudzums.
Cilvēku radītie atkritumi ir daudzveidīgi un negatīvi ietekmē ne tikai vidi, bet arī cilvēku veselību. Atkritumi nonākot tiem neparedzētā vietā, piesārņo augsni un ūdeni ar dažādām kaitīgām vielām.
Atkritumi ir vielas un materiāli, kas ir izlietoti, zaudējuši savu lietošanas vērtību, un tāpēc tiek izmesti no ražošanas vai sadzīves. [ 8,97]
Pēc izcelsmes parasti izšķir trīs atkritumu grupas:
rūpnieciskie atkritumi;
lauksaimniecības atkritumi;
sadzīves atkritumi.
Atkritumus iedala arī pēc to satura. Atkritumi, kas veidojas gan ražošanas procesā, gan
sadzīvē, noslogo vidi ar savu lielo apjomu un arī piesārņo vidi ar bīstamām vielām.
Atkritumu apsaimniekošanas problēma ir viena no galvenajām vides aizsardzības problēmām. Gan bīstamo, gan sadzīves atkritumu apsaimniekošana ir sarežģīts process. Parasti atkritumus vāc, šķiro un tālāk izmanto vai padara nekaitīgus.
Daudzās valstīs jau vairākus gadus labi tiek organizēta atkritumu šķirošana, tos nogādājot uz savāktuvēm. Tiek atsevišķi novietoti stikli, papīra atkritumi, metāli, koka izstrādājumi u. c. Atkritumus var nodot arī otrreizējai lietošanai, piemēram, sadzīves tehniku un apģērbu. Šķirošana ļauj racionāli organizēt tālāk šo atkritumu pārstrādi, jo dažādiem materiāliem ir atšķirīga pārstrādes tehnoloģija.
Atkritumu šķirošana ir sākusies ne tikai Latvijas lielākajās pilsētās, bet arī mazākās pilsētās. Pēdējos gados Bauskas pilsēta ir kļuvusi tīrāka, sakoptāka. Bauska tiek dēvēta par Latvijas dienvidu vārtiem, novada administratīvo centru.…
