Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ

Great deal: today with a discount!

Regular price:
1,99
You save:
0,38 (19%)
Discounted price*:
1,61
Purchase
Add to Wish List
ID number:613260
Author:
Evaluation:
Published: 04.11.2002.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 5 units
References: Not used
Extract

Fizioloģiskie pamati.

Līdz mūsu gadsimta 20. gadiem pastāvēja uzskats, ka iegaumēšana izmaina CNS (centrālās nervu sistēmas) šūnu izmērus un formu. Vēlāk, atklājot biostrāvas, uzskatīja, ka informācija tiek fiksēta elektronisko ķēžu veidā. Drīz vien šo “elektroniskās atmiņas” hipotēzi arvien vairāk sāka apšaubīt, attīstoties smadzeņu ķirurģijai, - operācijas nesarāva elektroniskās ķēdes kā to varētu gaidīt, balstoties uz šo hipotēzi.
40. gados tika atklātas DNS (dezoksiribonukleīnskābe) - liela loma iedzimtības mehānismā), un RNS (ribonukleīnskābe) - svarīga loma dzīvē iegūtajā individuālajā atmiņā. Cilvēkam dzīves laikā RNS nav noteikts un pastāvīgs daudzums. To nosaka cilvēka vecums. Jaundzimušam bērnam RNS daudzums ir niecīgs, visvairāk tā ir no 3 līdz 40 gadiem, bet vēlāk sāk samazināties, līdz sasniedz jaundzimušā RNS daudzumu. S.Korskovs izpētījis, ka cilvēkam atmiņa uzlabojas līdz 20-25 gadiem, nemainīgi saglabājas līdz 40-45 gadiem, bet pēc tam pasliktinās. Sākumā aizmirstas aktuālākās lietas, kā - norunas, iesāktais darbs, kas uz brīdi bijis pārtraukts, teiktais... Tad aizmirstas darba iemaņas, svešvalodas, paradumi, jūtas. Pašus pēdējos aizmiršana skar bērnības iespaidus. Ar to, šķiet, izskaidrojama vecu cilvēku apbrīnojamā atmiņa par bērnību, turpretī nespēja atcerēties tikko notikušas lietas.
Cilvēkam atmiņas pamatā ir arī nosacījuma refleksi (tiem ir vairākas īpatnības, ko nosaka CNS augstākā attīstība) - pagaidsakari. Tie veido nosacījuma refleksu sistēmas. Tos veido ne vien pirmās signālsistēmas, bet arī otrās signālsistēmas kairinātāji - runa, vārdos izteiktā doma. Tie nodrošina tādu zināšanu apgūšanu, kas nesaistās ar dzīves tiešo pieredzi.
Atmiņa nav iedomājama bez kāda priekšnoteikuma - iegaumēšanas (saglabāšanas atmiņā), t.i. noturīgu pagaidu sakaru izveidošanas, kurus iespējams aktualizēt (atjaunot). Priekšmeti netiek iegaumēti atsevišķi pa vienam, bet gan saistībā viens ar otru. Tas nozīmē, ka vienas parādības vai objekta atveidošana atmodina atmiņā citus. Agrāk izveidojušos pagaidu sakaru aktualizēšanās ir atmiņas fizioloģiskais pamats.
Pagaidu sakaru psiholoģisko atspoguļojumu sauc par asociācijām. Pēc I.Pavlova vārdiem, asociācija nav nekas cits kā nervu pagaidu sakars, kas rodas divu vai vairāku kairinātāju vienlaicīgas vai secīgas iedarbības rezultātā.

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −3,01 €
Work pack Nr. 1226719
Load more similar papers

Send to email

Your name:

Enter an email address where the link will be sent:

Hi!
{Your name} suggests you to check out this Atlants.lv paper on „Atmiņa”.

Link to paper:
https://eng.atlants.lv/w/613260

Send

Email has been sent

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register