Atmiņa ir psiholoģisks jēdziens- psihē reģistrēta agrāka pieredze, ko esam paturējuši prātā un ‘’nēsājam līdzi’’. Tā ir spēja pēc kāda laika reproducēt to, ko esam pieredzējuši agrāk. Pieredzes ieraksts atmiņā ir kumulatīvs, tas ir, pastāvošais ieraksts tiek papildināts ar katru jaunu pieredzi. Jebkurā darbībā vienmēr noteikta loma ir atmiņai, un mūsu rīcību vienmēr ietekmē tas, ko atceramies, vai nu šīs atmiņas apzināmies vai nē. Atmiņa ietver daudzveidīgu pieredzi – daži ir katra cilvēka personīgie, neatkārtojamies pārdzīvojumi, bet citi ir atmiņas par notikušo pasaulē, kas attiecas uz visiem; dažas ir atmiņas par faktiem vai uzskati, kas saistās ar atmiņā iegūlušajām iemaņām, kas dod iespēju kaut ko konkrētu paveikt. [1, 60 lpp ]
Atmiņai cilvēka dzīvē ir ļoti svarīga loma, jo ar tās palīdzību cilvēks uzkrāj zināšanas un var tās izmantot nākotnē pēc saviem ieskatiem. Cilvēka atmiņa saista cilvēka pagātni, tagadni un nākotni.
Ar atmiņas izzināšanu nodarbojas vairākas zinātnes – psihofizika, fizioloģija, bioķīmija.
Atmiņas loma augsti vērtēta visos sabiedrības attīstības posmos, tomēr tās uzdevumi aizvien ir atšķirīgi.
“Senatnē, kad cilvēki vēl nepazina rakstību, pamatīga un precīza atcerēšanās bija visa izzinātā glabāšanas vienīgais veids. Šajā laikā sevišķi izkopa un augsti vērtēja spēju redzēto un dzirdēto nodot tālāk ar pārsteidzošu precizitāti. Mūsdienās radīti jauni informācijas glabāšanas veidi: vārdnīcas, enciklopēdijas , rokas grāmata u.tml, bet informācijas apjoms atmiņai kļuvis neaptverams.” [2, 3 lpp ]
Atmiņas veidus , ko izdala atkarībā no iegaumēšanas fiziskās vai psihiskās aktivitātes specifikas – dzirdes, redzes, ožas, taustes, taktīlās, kopā sauc par tēlaino atmiņu. Pēc uzbūves sarežģītības tēlainajai atmiņai ir trīs līmeņi. Viselementārākais līmenis ir atmiņas pēctēls. Pēctēls ir īslaicīgās tēlainās atmiņas elementārā forma, uz kuras pamata veidojas ilgstošā tēlainā atmiņa eidētiskās atmiņas veidā. ( eidētiskā atmiņa ir kvalitatīvi jauns līmenis informācijas apstrādē tēlainajā atmiņā).
Daudz sarežģītāku tēlainās atmiņās līmeni veido atmiņas priekšstati. Tie veidojas uz pēctēlu un eidētiskās atmiņas tēlu bāzes. Atrkarībā no tā, kā attīstīti šie tēlainās atmiņas līmeņi, veidosies arī atmiņas priekšstati, no kā sastāv cilvēka ilgstošā atmiņa, kaut arī tas nav atmiņas priekšstatu attīstības vienīgais faktors.
Verbāli loģiskā atmiņa ir daudz sarežģītāks un specifiskāks cilvēka atmiņas veids. Vārdi kalpo ne tikai priekšmetu apzīmēšanai, ar to palīdzību tiek iegaumēta lielāka daļa informācijas.…
