Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
6,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:228721
 
Author:
Evaluation:
Published: 28.05.2006.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: n/a
References: Not used
Extract

IEVADS

Kurš gan mūsdienās nav dzirdējis vārdus- narkotikas, narkomānija. Šie divi vārdi izsaka tik daudz tik daudz, kā labi zināma un daudz vēl jauna pētāma un neizprotama!
Daudzi tik ļoti alkst attīstīt sevī neatkarību, bet tajā pašā laikā kļūst fiziski un morāli atkarīgi. Riskē ar pilnvērtīgu dzīvi kāda nieka kaifa dēļ. Ļauj narkotikām savu mērķi mainīt uz bezjēgas pusi.
Laika trūkums, mīlestības maldi, nepadarāmi darbi, neizpildāmi solījumi, laika apstākļi, nodevības, ekonomiskās, politiskās situācijas – esam no tā visa atkarīgi. Un vēl izvēlamies būt atkarīgi no apziņu ietekmējošām vielām, zaudējot kontroli pār domām, rīcību, izjūtām, ko sniedz patiesās emocijas.
Eksistē uzskats, ka aizliegumi ierobežo brīvību. Bet es domāju, ka tieši lietošana ierobežo brīvību. Tieši tādēļ es izvēlējos rakstīt par narkotiskajām vielām. Lai uzzinātu, kā tad ir īstenībā. Lai es pats būtu tik gudrs un negribētu sabojāt dzīvi narkotiku dēļ. Lai beidzot varbūt saprastu tos jauniešus un citus cilvēkus, kuri grib pamēģināt vai ir jau atkarīgi un savu dzīvi izpostījuši. Būtībā gandrīz visi narkotiku lietotāji jau ir parakstījuši sev nāvi, bet varbūt tomēr viņiem vēl ir cerība...? lai saprastu šo un daudzus citus jautājumus, izdomāju šo tēmu izpētīt dziļāk un pilnveidot savas zināšanas šajā, sabiedrībai ļoti aktuālajā tēmā.
Mākslīgs kaifs ir bīstams tieši tāpēc, ka tādā stāvoklī nav normālas reakcijas uz negaidītu situāciju. Izkropļota uztvere var traucēt pareizi izvēlēties.
Dati liecina, ka šļirču apmaiņas punktos katru mēnesi parādās aptuveni divdesmit
jaunu seju. Reģistrācijas žurnāli parāda, ka viņu gadu skaits sarūk... Pēc dažādiem datiem, Latvijā ir līdz 40 tūkstošiem narkotiku lietotāju. Narkotiku apkarošanas biroja informācija liecina, ka pieprasījums pēc narkotikām pieaug gadu no gada, sevišķi Latgalē, Kurzemes rajonos un Rīgā. Narkomānijas pieaugums ir šausminošs, lai gan, iespējams, vairākumam no mums šķiet, ka narkomānijas problēma mūs joprojām neskar. Tomēr tas ir maldīgs priekšstats. Varbūt par deviņdesmit deviņiem procentiem varam paļauties katrs uz sevi, bet varbūtība nosargāt draugus ir mazāka, jo paziņu ietekme, jaunības trakums un narkotiku tirgoņu viltība dara savu. Narkotikas var iemānīt pat sulas glāzē. Pat ja starp taviem paziņām vai tuviniekiem nebūs neviena narkomāna, tev ir iespēja agri vai vēlu sastapt kādu, kurš kārtējās devas dēļ būs gatavs nogalināt.
Trīsdesmit gadi, starp citu, visbiežāk ir vecums, kurā narkomāna mūžs apraujas. Viņi agri mirst. Un vietā nāk jauni. Jo tas ir liels bizness. Narkoloģijas centra direktore Astrīda Stirna atzīst: “Narkotiku dīleriem ir tieksme paplašināt savu tīklu un ievilināt tajā jaunus cilvēkus, tāpēc parasti jauniešiem vaicāju: “Vai esat aizdomājušies, kāpēc kāds vēlas jūs uzcienāt ar marihuānas cigareti vai amfetamīna tabletīti, it kā tēlojot labdari?” Tas nav tikai tāpēc, lai uzlabotu jūsu garastāvokli, bet gan, lai paplašinātu savu narkotiku tirdzniecības loku. Narkotikas nes milzīgu peļņu cilvēkiem, kas tās tirgo. Zemāka līmeņa narkotiku dīleri parakstās uz visu, jo viņiem kārtēja deva ir būtiska un vajadzīga, tāpēc viņi piekrīt izplatīšanai.”
Un tomēr, ko darīt, lai mūsu izvēle būtu pareiza? Kā izvēlēties un īstajā brīdī pateikt “Nē!”? Bet varbūt meklēt tādas vietas, kur narkotiku tirgotāji neuzturas? Bet... diez vai tas mūsdienās ir iespējams. “Viņi ir visur,” tā uzskata gandrīz visi iedzīvotāji, un šo frāzi dzirdam, vai Žēl, ka mums jau vairs nav pārliecības, ka droši varam staigāt pa jebkuras pilsētas ielām vai vakarā iekāpt sabiedriskajā transportā. Un tomēr mums jāiemācās sadzīvot ar to, bet mēs uzskatām, ka tas ir iespējams tikai tad, ja esam pietiekoši informēti. Tikai tad, ja mākam pateikt “Nē!”. Tādēļ izvirzām sev par mērķi iemācīties pateikt šo vienkāršo un mazo vārdiņu “Nē!”.
Jaunu cilvēku ceļš līdz narkotikām parasti sākas ar marihuānas, hašiša smēķēšanu vai dažādām tabletēm. Un tieši tāpēc, ka valda priekšstats – tās ir vieglās narkotikas. Analizējot notiekošo ar bērniem un pusaudžiem, var secināt, ka pēdējos gados strauji samazinājusies inhalantu lietošana, taču pieaugusi opiātu lietošana. Narkotiku apkarošanas biroja informācija liecina, ka marihuānas izplatīšana jauniešu vidū notiek samērā atklāti un visi ir informēti par tās tirdzniecības vietām. Tieši tāpēc patlaban marihuāna uzskatāma par vienu no bīstamākajām narkotikām.ik uz soļa.

UZMANĪBU – BĪSTAMAS VIELAS

1.1.Marihuāna un hašišs ("zālīte")
Kaņepju preparāti, ko iegūst no Indijas kaņepēm. Tās ir nelegālas narkotiskās vielas. Kaņepju preparātus smēķē, sajaucot ar tabaku pašizgatavotās cigaretēs. Ilgstoši uzkrājas organismā, var atklāt urīnā pat 7-10 dienas pēc marihuānas vai hašiša cigaretes izsmēķēšanas. Šīs vielas ietekmē garastāvokli un domāšanu, var izraisīt halucinācijas. Marihuānas smēķēšana veicina plaušu vēža rašanos, nelabvēlīgi ietekmē garīgo motivāciju, mazina organisma imunitāti, veidojas psihiska atkarība- uzmācīga vēlēšanās lietot atkārtoti.
Marihuāna ir izžāvētu ziediņu, lapiņu un sīko zariņu samalts maisījums zaļgani brūnā krāsā ar rūgtu garšu un raksturīgu kaņepju smaržu, kas dedzināta (smēķēta) rada specifisko kaņepju virvju degšanas smaku. Marihuāna var būt presētā formā, var būt maisiņos, vai ar to var būt jau uzpildītas cigaretes. Ielu žargonā marihuānu sauc - “zālīte”, “ganža”. Presēto zālīti sauc – “plāns” vai “anašs”
Hašišam ir tumši brūna vai zaļgani brūna krāsa, ja tas nāk no Vidusāzijas vai Dienvidāzijas, Libānas vai Marokas hašišam ir sarkanīgi brūna nokrāsa, un tas ir savelts plastilīnam līdzīgā, taukainā masā, kuru sauc “bašs”. Hašišs arī ir rūgts un ar raksturīgu kaņepju smaržu. Hašišs var tikt samalts arī pulvera veidā – brūngani pelēcīgs pulveris. Ielu žargonā hašišu sauc – “heša”, ”pots”, “čifs”, bet tā pulvera formu – “čarass”.

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register