“Gaisa okeāns nav kosmoss, tam ir savas robežas, bet tīram gaisam, kuru mūsdienās pasaules lielākajā daļā vēl uzskata par mantu bez vērtības, daudzos konkrētos apstākļos jau ir pilnīgi reāla vērtība.
Gaiss ir ļoti vērtīga dabas balva, jo bez pārtikas cilvēks var palikt dzīvs piecas nedēļas, bez ūdens – vienu nedēļu, bet bez gaisa – tikai piecas minūtes”, teicis Ukrainas viceprezidents K.Sitņiks.
Es piekrītu K. Sitņika teikumam, ka mūsdienās daudzi vēl uzskata gaisu par mantu bez vērtības. Nepievērš uzmanību vai pat nenojauš cik piesārņotu gaisu elpo, cik neveselīgu pārtiku lieto uzturā, cik piesārņotu ūdeni dzer. Šī iemesla dēļ nolēmu tuvāk iepazīties un uzrakstīt referātu par atmosfēru un tās piesārņojumiem, kā samazināt un ierobežot piesārņošanu, tās ietekmi uz cilvēkiem un augiem.
Savā referātā esmu ietvēris atmosfēras piesārņojumu veidus, kā tie veidojas, kādas ir sekas. Diezgan ievērojamu vietu esmu devis siltumnīcas efektam, jo pašam man tas šķiet interesanti.
Atmosfēra ir Zemes gāzu apvalks. Atmosfēras apakšējie slāņi ir viens no biosfēras komponentiem. Gaiss ir nepieciešams lielākās daļas dzīvo organismu eksistencei, kā arī dažādu procesu norisei nedzīvajā dabā.
Atmosfēra ir arī Zemes aizsargslānis. Tā pasargā zemi no daudzajiem meteoriem, kas, nonākot blīvajos atmosfēras slāņos sadeg. Atmosfēra ir arī siltumizolācijas filtrs. Ja nebūtu gaisa apvalka, tad diennakts temperatūras starpība uz Zemes sasniegtu 2000 C.
Atmosfēru piesārņojošās vielas visbiežāk ir gāzveida vai cietas, retāk šķidras vielas. Gāzveida vielas veido apmēram 90 % kopējā piesārņojuma.
Atmosfēras piesārņojumu iedala :
1.dabiskajā atmosfēras piesārņojumā
Lielu gāzu un tvaiku daudzumi atmosfērā nonāk no vulkāniem, geizeriem, ģeotermālajiem un citiem pazemes avotiem. Protams, arī no mežu un stepes ugunsgrēkiem atmosfēras sastāvā nonāk gāzes. To izcelsme daudzos gadījumos ir atropogēna. Tas pats sakāms par augsnes putekļiem, kuri putekļu vētrās piesārņo atmosfēru un noplicina augsni. Pirmo ierosmi šādām putekļu vētrām ir devis cilvēks, izcērtot mežus, uzarot stepes un tādejādi augsnes virskārtu atsedzot vēja iedarbībai.
2.mākslīgajā atmosfēras piesārņojumā
Šobrīd tā notiek cilvēka saimnieciskās darbības rezultātā. Nozīmīgākie atmosfēras piesārņotāji ir rūpniecība, transports, komunālā saimniecība arī lauksaimniecība. …
