Pēdējās divās desmitgadēs apģērbu patēriņš Eiropā pieaudzis par 40%. Tekstila preču patēriņš ir arī ceturtā vidi ietekmējošākā industrija pēc pārtikas, transporta un celtniecības industrijām. Tā ir arī viena no top 3 industrijām, kura patērē visvairāk ūdens un kura izmanto visvairāk ražas lauku, kā arī top 5 industrija, kas rada CO2 emisijas (SGS, 2022).
“Tekstilmateriālu apjoms tikai pieaug: kopumā pasaulē palielinās tekstila patēriņš, cilvēku paradumus ietekmē ātrā mode, lētais apģērbs un apavi, kā arī plašā interneta veikalu darbība,” klāsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs Artūrs Toms Plešs (Helmane, I., 2020). Lielākā problēma apģērba patēriņā ir tā, ka 87% no visiem nolietotajiem pasaules tekstilizstrādājumiem nonāk atkritumu poligonos, kur tie tiek vai nu sadedzināti, vai aprakti (nra.lv).
Šajā referātā autore vēlas vairāk vērst uzmanību “ātrās modes” ietekmei uz vidi. “Ātrā mode” (no angļu val. fast fashion) ir fenomens, ar kuru tiek aprakstīta ātra apģērbu ražošanas metode. Tā ir ne tikai ātra, bet arī lēta un tā kā cena saražotajam apģērbam nav augsta, to pērk lielākā daļa pasaules iedzīvotāju, līdz ar to radot lielu patēriņu. “Ātrā mode” iekļauj sevī ne tikai vides, bet arī sociālas problēmas, piemēram, lētā darbaspēka izmantošana tādās valstīs kā Ķīna, Indija, Bangladeša un Vjetnama. …