Atsavinātāja atbildība pirkuma līgumā par preces kvalitāti, daudzumu un atbilstību līgumā noteiktajam

KOPSAVILKUMS
Pētījuma rezultātā autors izvirza aizstāvēšanai šādas tēzes:
1.Zaudējumu atlīdzība nav efektīvākais tiesiskās aizsardzības līdzeklis, jo darbojais tikai pie apstākļa, ja ota puse var pierādīt, ka atsavinātājs ļaunā nolūkā noklusējis vai apslēpis viņam zināmos lietas trūkumus, vai noteikti apgalvojis, ka tai ir zināmas īpašības un kā ir redzams no pašlaik esošās Latvijas tiesu prakses- ļaunu nolūku vai informācijas apzinātu noklusēšanu ir ļoti grūti pierādīt.
2.Latvijas Civillikuma tiesību normas neregulē specifiskus ar atsavināšanas līgumiem saistītus problēmjautājumus, lai rastu iespējamos šādu situāciju risinājumus ir nepieciešamas detalizēti izzināt citu speciālo likumu tiesību normas, kā, piemēram, Komerclikums, Patērētāju tiesību aizsardzības likums u.c., kuru normatīvais regulējums ir pat ļoti plašs.
3. Ir nepieciešams atrast efektīvākus tiesiskās aizsardzības līdzekļus ieguvēja tiesību aizsardzībai (konkrētāk- kā gūt zaudējumu atlīdzību), jo šobrīd praksē pastāv problēmas ar esošo tiesību aizsardzības līdzekļu pielietojumu- pierādījumu nepietiekamība, neiestājas likumā noteiktie nosacījumi, lai šo prasību varētu izmantot, atsavinātājs neatzīst savu atbildību un nevēlas vienoties par citiem risinājumiem- cenas samazinājumu, īstās preces piegādi vai kā tamlīdzīgi.
…