Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
0,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:651954
 
Evaluation:
Published: 03.10.2006.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 1 units
References: Not used
Extract

Viena no pirmajām nācijām pasaules vēsturē, kas Industriālās Revolūcijas konstitūcijas laikā, no lauksaimnieciskās ekonomikas pārgāja uz industriālo ekonomiku bija Lielbritānija. Kad daļa no diženuma, pārvērtās fundamentālā demogrāfiskā vietu maiņā, un Britu iedzīvotāji sāka mainīt dzīvesvietu, no viena rajona uz citu, meklējot nodarbinātību.
Industriālās Revolūcijas laiks, nodrošināja iespēju strauji attīstīt mehānisko tehnoloģiju izmantošanu, ekonomikas produktu ražošanai. Tādā veidā, 18 gadsimtā otrajā pusē, Britu tekstilā ražošana, bija simboliskā industrializācija. Tomēr industrializācija veido daļu no tehnoloģiskās attīstības. To definē, ka jauno ceļu organizēšana manufaktūras izveidē un jauno sociālo moduļu kontrolēšanai. Šī industrializācija ieguva pirmsākumu rūpnīcās, ļaujot strādniekiem attīstīties karjeras iespējas un piedalīties administratīvajos procesos. Fabrikas aizvietoja iekšzemju industriālo procesu, tāpēc, ka darba procesam pieaugot, tika raksturota racionalizēšanas stratēģijas, sākas veidot aprēķinu, efektivitātes un kontroles plānošanu.
Racionalizēšanas atslēgas ideja, bija laika ieviešana, darba procesā. Darba laiks bija izplānots noteiktam standartam un nebija ilgāks par noteikto. Jaunais veids cilvēku uzraudzībā un kontrolēšanā, bija cilvēku jaunā konfigurācijas sistēma, sociālajās klasēs un attiecībās. Tas bija nozīmīgs solis, jo tas ļāva cilvēkiem veidot un attīstīt savu uzņēmumu un veidot kapitālu uzņēmējdarbībai. Šī ēra, liecina par vidējās klases attīstību un standartam pilnveidošanu.
Tomēr aristokrātu vidū, bija arī zaudētāji, jo tie zaudēja savu pārākumu, jo šajā ērā sākās politiskā dominante. Politikas attiecības bija virzītas uz industriālo attīstībai, pievēršot uzmanību lauksaimniecības likumiem. Parlamentā palielinājies vietu skaits, dodot iespēju iesaistīties politikā arī vidējai klasei, kas nebija muižnieku interesēs. Pēc garas un ieilgušās cīņas, muižas īpašnieki zaudēja Lauksaimniecības likumu 1846. gadā. , kas bija galvenais mērķis agrārajā reformā, kurš galvenokārt bija veidots uz kapitālisma bāzes. …

Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −2,98 €
Work pack Nr. 1190803
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register