ATĒNAS
ĢEOGRĀFISKAIS STĀVOKLIS UN DABAS APSTĀKĻI
Atika ir pussala Vidusgrieķijas austrumos. Tā ir kalnu zeme ar vairākām ostām dienvidu piekrastē. Visērtākā no tām bija Pireneja. Pussalā atradās Laurija sudraba raktuves un augstvērtīgā Pentelijas marmora atradnes. Te bija arī lielisks māls. Tikai neliels jūras šaurums atdalīja Atiku no lielās Eibojas salas, kur bija varš. Zeme Atikā bija mazauglīga, akmeņaina. Labības te nepietika, lai varētu paēdināt visus iedzīvotājus. Tāpēc tā bija jāieved. Ļoti labi padevās vīnogas un olīvas. Akmeņainajos pakalnos ganījās aitu, kazu un ēzeļu ganāmpulki. Ģeogrāfiskais stāvoklis un labās ostas veicināja kuģniecību. Piekrastes iedzīvotāji nodarbojās ar zvejniecību, tirdzniecību, arī ar jūras laupīšanu. Atika bija slavenā varoņa Tēzeja dzimtene, kurš senos laikos esot nogalinājis briesmīgo Krēta Minotauru.
ATĒNU PILSĒTA
Atēnu polisas centrs bija Atēnas – pati slavenākā un skaistākā grieķu pilsēta. Kāds senais rakstnieks ir teicis: „Tu esi muļķis, ja neesi redzējis Atēnas! Ja esi redzējis un neesi par to jūsmojis, tad tu esi ēzelis; bet, ja labprātīgi no tām devies prom, tad tu esi kamielis!” Atēnas atrodas sešus kilometrus no jūras. Labi izbūvēts ceļš pilsētu savienoja ar Pirejas ostu. Gar ceļa abām pusēm 5. gs. vidū p.m.ē. uzcēla augstus mūrus, ko sauca par „Garajām sienām”. Ienaidnieka uzbrukuma gadījumā tām vajadzēja nodrošināt sakarus starp Atēnām un ostu, lai varētu pilsētai piegādāt pārtiku.
Pilsētas centrs un skaistākā vieta bija Akropole. Uz stāvas klints, kas pacēlās pāri pilsētai, bija uzcelti vairāki tempļi un novietotas dievu statujas. Svarīgākā vieta pilsētā bija centrālais laukums – agora. Te bija tirgus. Agrīnajā periodā te notika arī tautas sapulces. Vēlāk tautas sapulces vietu pārcēla uz pakalnu, ko sauca par Pniksu. Pilsētā bija brīnišķīgi tempļi dieviem, teātri un citas celtnes. Veselus kvartālus aizņēma rosīgie tirgotāju veikaliņi un amatnieku mājas ar darbnīcām.
…
