Sirdsapziņa un garīgās enerģijas nezūdamība ir tie divi svarīgie fakti, kas norāda uz citas varas esamību, ko saucam par Dievu, un citas – augstākas tiesas iespējamību, kas saucas Dieva, resp., pastarā tiesa, un kas mūs tiesās, sodīs vai attaisnos, kaut arī mūs jau šeit – dzīvē virs zemes ir tiesājusi, sodījusi vai attaisnojusi laicīgā tiesa. Mums būs vēl jāstājas Dieva tiesas priekšā! Uz šo apstākli reliģiskai audzināšanai jāaizrāda. Ja cilvēks padomās, ka viņam nav jāatbild nevien pašam sev un citiem ļaudīm, bet arī Dievam, viņs no noziegumiem atturēsies. Īsta reliģiska audzināšana var cilvēku pasargāt no nozieguma. Reliģija nevien palīdz nodrošināt dzīves jēgu, pasauli un dzīvi uzlūkot no mūžības viedokļa, bet arī labot cilvēku ētiski un atturēt viņu no grēkā krišanas
Kultūras cilvēkam pret visām reliģijām jāizturas ar cieņu, jo ikvienā no tām ir mūžības skats, un ja ir dažādas reliģijas, tas netraucē runāt par vienu reliģiju. Lūk, kamdēļ Šillers jautā un dziļi atbild:
„Kādu reliģiju es atzīstu? Nevienu no tām,
Ko tu man mini. – Un kamdēļ nevienu? Reliģijas dēļ.”
Secinājumi
Ētiskās audzināšanas nolūks – cilvēks kā tikumiska būtne.
Tās mērķis- personības tikumiskais raksturs.
Audzinot ētiski, audzinātāja nolūks izveidot audzināmajos gribu, neatlaidību un izturību tikumiski darboties.
Dzimumaudzināšana kā audzināšanas teorijas nozare vēl ir nepietiekami izstrādāta, tā tikko sāk veidoties. Tās uzdevumi un saturs iekļaujas tikumiskās audzināšanas sistēmā, tomēr tā vienlaikus saistās arī ar intelektuālo, estētisko un fizisko audzināšanu.
Reliģiskā audzināšana patur vērā galvenām kārtām iekšējo cilvēku.
Reliģija ir ticība uz Dievu, savienota ar dziļu svētuma pārdzīvojumu līdz ar cerību iemantot Dieva žēlastību un atpestīšanu.
Sirdsapziņa un garīgās enerģijas nezūdamība ir tie divi svarīgie fakti, kas norāda uz citas varas esamību, ko saucam par Dievu.
…