Augļkopība mūsu republikā ir nozīmīga lauksaimniecības nozare ar senu vēsturi. Maigais, nokrišņiem bagātais piejūras klimats ir labvēlīgs augļaugu attīstībai. Latvijai ir visi nepieciešamie priekšnoteikumi, lai tā kļūtu par rentablu ābolu un ogu produkcijas ražotāju. Augļkopības attīstības vēsture pārliecinoši parāda, ka augļu ražošanas apjomi arvien paplašinās uz ziemeļiem. Tas ir kļuvis iespējams, pilnīgāk izzinot augļaugu bioloģiju un pilnveidojot agrotehniku atbilstoši augu bioloģiskajām prasībām, kā arī izmantojot sasniegumus augļaugu selekcijā. Pateicoties sasniegumiem agrotehnikā, augļu dārzos ir izveidota pareiza augsnes kopšanas un mēslošanas sistēma, koku vainagi izveidoti tādā formā, kas pastiprina koka ziemcietību, kā arī panāktas labas augļu ražas.
Ar augļaugu selekciju ir iegūtas jaunas kvalitatīvas, augstražīgas, intensīviem dārzu stādījumiem atbilstošas augļaugu šķirnes un ziemcietīgi klonaudžu potcelmi. Ekstensīvo dārzu vietā sāk ieviest intensīvu dārzu stādījumus, kuru ierīkošanai nepieciešams ievērojami lielāks stādu skaits. Tas kokaudzētavām izvirza uzdevumu strādāt ar modernākām un stādu ražošanu paātrinošām metodēm.
Augļi un ogas ir viens no cilvēku uztura galvenajiem vitamīnu un citu bioloģiski aktīvo vielu avotiem. …
