Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
3,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:645805
 
Evaluation:
Published: 28.01.2004.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 7 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Augsnes mikrofloras vispārīgs raksturojums    3
  Augsnes baktēriju nozīme slāpekļa apritē    4
  Rhisobuim    6
  Vispārīgs raksturojums    6
  Sugu specifiskums    6
  Gumiņu veidošanās    6
  Gumiņu formas    8
  Nitrogenāze    11
  Rhisobium identifikācija    12
  Slāpekli fiksējošo baktēriju izmantošana lauksaimniecībā    13
  Izmantotie avoti    16
Extract

Augsnes baktērijas nosacīti var iedalīt četrās funkcionālajās grupās. Visvairāk ir noārdītāju 1– tās ir baktērijas, kas patērē vienkāršus, nelielus ogļhidrātus, kā sakņu izdalītās vielas un pārvērš augsnes materiālā ieslēgto enerģiju citiem augsnes barības ķēdes dalībniekiem pieejamā formā. Daudzas noārdītājbaktērijas spēj noārdīt pat pesticīdus un augsni piesārņojošas vielas, tādā veidā to attīrot. Īpaši liela nozīme noārdītājbaktērijām ir barības vielu imobilizēšanā: tās notur barības vielas, kā, piemēram, slāpekli, augsnes sakņu horizontos2, ieslēdzot tās savās šūnās.
Otra grupa ir mutuālisti – baktērijas, kas veido noteiktas attiecības ar augstākajiem augiem. No mutuālistēm vispopulārākās ir slāpekli fiksējošās baktērijas, par kurām tad arī pastāstīšu izvērstāk.
Trešā lielākā grupa ir augsnes patogēni. Izplatītas patogēnās baktērijas ir Xymomonas un Erwinia sugas, kā arī Agrobacterium, kas izraisa augu pangu veidošanos.
Ceturtā grupa ir brīvi dzīvojoši litotrofi jeb hemoautotrofi – autotrofas (pašbarojošas) baktērijas, kas sev nepieciešamo enerģiju iegūst, metabolizējot neorganiskas vielas, kā sēru, slāpekli, dzelzi vai ūdeņradi. Jāatzīst, ka arī mutuālistes nereti izmanto šādu metabolisma veidu un spēlē nozīmīgu lomu slāpekļa aprites ciklā un tajā pašā augsnes piesārņojuma noārdīšanā, taču šīs baktēriju grupas dalībniecēm obligāta prasība ir brīvi dzīvojoša, ar makrofītiem nesaistīta forma. Šai grupai pieder slavenās dzelzs baktērijas, kas veido dzelzsrūdu, sēra baktērijas un citas.
Visu četru grupu baktērijas ietekmē ūdens un barības vielu apriti, slimību rašanos un nomākšanu, tādējādi piedaloties augsnes procesu līdzsvarošanā. Interesanti, ka dažas baktērijas ietekmē ūdens kustību, izdalot vielas, kas palīdz augsnes daļiņām salipt un veidot augsnes piciņas (ar diametru 2-200m). Šie stabilie veidojumi uzlabo ūdens iesūkšanos augsnē un arī augsnes spēju ūdeni noturēt uz vietas, lai tas neizplūstu cauri funkcionālajiem augsnes slāņiem kā sietam. …

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −4,48 €
Work pack Nr. 1118421
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register