Augļu koka stumbrs, tā vieta orgānu sistēmā un funkcionālā loma dzīvības procesos

Par stumbru sauc koka centrālās ass posmu līdz pirmajiem sānzariem. Tie ir pirmās pakāpes zari, ja lieli un stingri – tad pirmās pakāpes skeletzari. Uz šiem zariem savukārt aug otrās pakāpes skeletzari utt. Stumbra turpinājumu virs pirmajiem apakšējiem skeletzariem sauc par vadzaru. Vidēji lielus zarus starp skeletzariem sauc par papildzariem un klājzariem. Zaru viengadīgos pieaugumus sauc par dzinumiem jeb vasām; tos, kas veidojas no skeletzara galotnes pumpuriem – par galavasām, bet no sānpumpuriem – par sānvasām. Atzarojumus no garām viengadīgajām vasām, kas izauguši tajā pašā gadā, sauc par sasteigtajām vasām.
Augļzari.
Augļzari ir gan uz skeletzariem, gan klājzariem. Ābelēm un bumbierēm vissīkākie – līdz 5 cm – ir rievainīši. Ārēji tie atgādina strupas skrūves vai caurulītes, kas izveidotas no sīkiem gredzentiņiem. 5-15 cm gari ir piešzari, kā arī augļvasas, bet 15-25 cm – rīkšzari. Augļvasas un rīkšzara galotnē jau pirmajā gadā izveidojas ziedpumpurs. Kauleņkokiem ir īsi pušķzari ar vienu augumpumpuru centrā un vairākiem ziedpumpuriem visapkārt. Kailzars izveidojas skābajiem ķiršiem un persikiem, ja iepriekšējā gada sānpumpuri bijuši tikai ziedpumpuri.
Pumpuri.
Pumpuri ir gan veģetatīvie jeb augumpumpuri, gan reproduktīvie jeb ziedpumpuri. No augumpumpuriem izaug dažāda garuma vasas, bet no ziedpumpuriem – vai nu tikai ziedi, vai arī ziedi kopā ar vairākām lapām un vasām. Atkarībā no atrašanās vietas izšķir galotnes pumpurus un sānpumpurus.…