Ja noliecies un paņem plaukstā čupiņu augsnes tad tavā rokā ir viena no nozīmīgākajām lietām uz zemes. Zemes gabalā, kas ir neliela dārziņa lielumā, dzīvo miljoniem kukaiņu un mikroorganismu. Tur ir arī organiskās vielas no atmirušiem augiem un dzīvniekiem. Augsne balsta saknes, tā ir barības avots augiem un mājoklis ne vien alās mītošajiem dzīvniekiem, kā kurmji, bet arī miljoniem zirnekļu un simtkāju. Ir daudz dažādu augšņu tipu - no auglīgām melnzemēm līdz irdenai smiltij, un no slapjiem dubļiem līdz sausiem tuksnešiem. Augsne veidojas no erodētiem iežiem, un tās atīstībai nepieciešami daudzi gadi. Lai izveidotos, piemēram, 6,5 cm augsnes, var paiet 100-2000 gadu!
kvalitāte dažādos rajonos ir atšķirīga. Tik karstās zemēs kā Āfrika un Austrālija, kur nolīst maz lietus, augsne ir ļoti sausa. Mērena klimata rajonos, piemēram, Eiropā un Ziemeļamerikā, lieiākā daļa augšņu ir trūdvielām bagāta un auglīga. Taču augsni var iznīcināt dažos mirkļos salīdzinājumā ar to laiku, kas vajadzīgs, lai tā izveidotos. Piemēram, pārmērīga zemes izmantošana daudzās pasaules vietās ir novedusi pie augsnes erozijas. Augsne ir zemes garozas virsējais irdenais slānis. Tā izveidojusies dzīvās un nedzīvās dabas ilgstošā mijiedarbībā.…