Augsnes ūdens un augsnes ūdens režīms

Edafiskie faktori izsaka to ekoloģiskās ietekmes daudzveidību, kas saistīta ar augsni. Pēc V. Dokučajeva (1846 – 1903) uzskata, augsne ir litosfēras virsējo iežu horizonti, kas dabiski pārveidojušies ūdens, gaisa un dzīvo organismu kopīgā iedarbībā. Litosfēras virsējās kārtas dēdēšanas rezultātā rodas iežu irdne jeb cilmiezis, kas ir izejmateriāls, no kura bioloģiskos procesos veidojas augsne. Augsnei izšķir minerālos, organiskos, bioloģiskos, hidroloģiskos un gāzveida komponentus.
Augsnes ūdens, kā jau visi citi komponenti, ir ļoti svarīgs. Tas sastāda 20 – 30% no augsnes. Ūdens galvenokārt aizņem augsnes poras, kuras ir pietiekami mazas, jo lielākās poras aizņem gaiss. Augsnes ūdens ir ūdens, kas atrodas no gruntsūdens slāņa līdz augsnes virsmai. To veido higroskopiskais ūdens, kapilārais ūdens, plēvīšu ūdens, tvaiks, gravitācijas ūdens un saistītais ūdens. Gruntsūdens arī nereti tiek apskatīts kā augsnes ūdens.
Saistītais ūdens ir minerālu sastāvdaļa, tas saistīts ar milzīgu spēku un nav atdalāms. Tādēļ tas augsnes fizikālajos procesos neiesaistās un augiem nav uzņemams. Tvaikveida ūdens atrodas augsnes porās kopā ar augsnes gaisu. Temperatūrai pazeminoties, ūdens tvaiki kondensējas. Tādejādi šis augsnes ūdens veids papildina augiem pieejamā ūdens krājumus un nodrošina lielāku un noturīgāku augsnes gaisa mitrumu nekā atmosfērā. Higroskopiskais un plēvīšu ūdens apņem augsnes daļiņas. Šos ūdens veidus saista augsnes daļiņu virsmas molekulu pievilkšanas spēks, kas bieži vien arī ir pārāk liels, lai augi spētu iegūt un izmantot šos ūdens veidus, sevišķi higroskopisko ūdeni. Plēvīšu ūdens no higroskopiskā atšķiras ar to, ka spēks, ar kādu ūdeni aiztur augsnes daļiņas, ir daudzkārt mazāks.…