Likumdošanas vara - Divpalātu federālā sanāksme. Galvenā palāta – nacionālā padome tiek ievēlēta aizklātās proporcionālās vēlēšanās. Sastāv no 183 cilvēkiem, pilnvaru laiks - četri gadi. Nacionālās padomes lēmumi tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu ar ne mazāk kā 1/3 locekļu piedalīšanos.
Otra palāta – federālā padome, kuras sastāvā ir 63 cilvēki, - ir federālo zemju pārstāvniecības orgāns. Katra zeme izvirza deputātu skaitu, kas ir proporcionāls attiecīgās zemes iedzīvotāju skaitam.
Svarīgākos jautājumus palātas apspriež kopīgi.
Likumdošanas iniciatīvas tiesības piemīt nacionālās padomes un federālās valdības locekļiem. Bez tam nacionālās padomes izskatīšanai jānodod jebkurš priekšlikums, ko nosūta 100000 vēlētāju (tautas iniciatīva). Likumprojekts sākumā tiek izskatīts nacionālajā padomē, pēc tam tiek nodots federālās padomes izskatīšanā. Federālā padome vai nu atbalsta likumprojektu vai arī pamatoti iebilst. Iebildums tiek nodots nacionālajai padomei astoņu nedēļu laikā. Ja nacionālā padome vēlreiz nobalso par sākotnējo projektu ar ½ savu locekļu piedalīšanos, likums tiek pieņemts. Bez tam federālā padome nevar iebilst pret nacionālās padomes lēmumu, kas attiecas uz viņu reglamentu, kā arī pret finansiāla rakstura jautājumu kārtību. Visiem federālajiem likumiem jābūt apstiprinātiem ar prezidenta parakstu. Pēc konstitūcijas ir iespējams vēl viens likumu pieņemšanas veids – referenduma veikšana. Šajā gadījumā likumprojekts kļūst par likumu, ja par to nobalso vairākums iedzīvotāju, kas piedalās balsošanā.
Valsts galva – prezidents. Tiek ievēlēts uz sešiem gadiem uz vispārējo vienlīdzīgo tiešo vēlēšanu tiesību pamata. Konstitūcija nosaka, ka atkārtota ievēlēšana tiek pieļauta tikai vienreiz. Prezidenta pilnvarās ietilpst kārtējās un ārpuskārtas parlamenta sesijas sasaukšana, parlamenta atlaišana; viņš ieceļ valsts ierēdņus, piešķir profesionālās pakāpes, piešķir izņēmuma kārtas atlaides, piemaksas un pensijas, prezidentam ir apžēlošanas tiesības un viņš var mīkstināt sodu, pārstāv Austriju attiecībās ar citām valstīm, pieņem vēstniekus. Tomēr prezidents savas funkcijas īsteno uz valdības priekšlikuma pamata, un visus viņa lēmumus jāparaksta federālajam kancleram vai attiecīgajam federālajam ministram. Par savu darbību prezidents atbild federālās sanāksmes priekšā.
Augstākā valsts vara piemīt federālajai valdībai. Tā sastāv no kanclera – valdības galva, vicekanclera un citiem ministriem, kuru skaits ir nepastāvīgs. Kancleru ieceļ prezidents, pārējos ministrus – prezidents pēc kanclera ieteikuma. Šajos posteņos tiek izvirzītas tikai personas, kam ir tiesības tikt ievēlētiem nacionālajā padomē.
…
