Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
0,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:215807
 
Author:
Evaluation:
Published: 04.01.2005.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: n/a
References: Not used
Extract

Austrija 1995. gadā tika uzņemta Eiropas Savienībā, taču, analizējot ekonomiskos rādītājus, tas nav manāms, respektīvi, iestāšanās nav atstājusi manāmu ietekmi uz ekonomiskajiem rādītājiem.
Pēc dotajiem datiem redzams, ka reālā iekšzemes kopprodukta, t.i., Austrijas tautsaimniecībā gada laikā saražotā galaprodukta naudas izteiksmē, pieauguma tempi pakāpeniski palielinās. IKP, kā tas ierasts, pieaug ar katru gadu, taču pieauguma tempi nav vienmērīgi, t.i., tie ir svārstīgi. Kā var redzēt tabulā 1993.gadā pieaugums samazinājās par vairāk kā 2 %. Savukārt 1999. un 2000. gadā IKP pieaugums temps ir bijis 7,54 un 7,33 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Šis pieaugums dod iespēju labāk apmierināt pieaugošās iedzīvotāju vajadzības. Tieši šis rādītājs ir tas, kas nosaka valsts ekonomisko izaugsmi. Šī ekonomiskā izaugsme ir skaidrojama ar bezdarba līmeņa valstī krišanos. Tas dod iespēju palielināt IKP un līdzarto IKP pieauguma temps arī palielinās.
Pēc datiem tabulā ir redzams, ka Austrijas inflācijas tempi ir nesamērīgi, jo 1992. gadam inflācija ir ļoti strauji augusi un tad līdz 1999. gadam pieauguma temps ir bijis ļoti minimāls.
No ekonomiskā viedokļa inflācijas temps ir procentos izteiktas cenu līmeņa izmaiņas. Inflācijai ir tiešs sakars ar cenu līmeni valstī, t.i., jo augstāks ir cenu līmenis attiecīgajā gadā, jo augstāka ir inflācija. No grafika izriet, ka viszemākais cenu pieaugums vai cenu svārstības vismazāk svārstījušās 1999. gadā. Savukārt vislielākās- 1992. gadā sasniedzot 4,08 %. Ja pievērš uzmanību tam, ko teicis Dž. M. Keinss, ka mērena inflācija ir vēlama parādība ekonomikā, tad 1992. gada inflācijas straujais kāpums un 1999. gada zemais līmenis vairs neskaitās labvēlīgs ekonomikai, jo inflācijas līmeņa svārstībām, kas ekonomikā neradītu īpašas problēmas, vajadzētu būt no 2 % līdz 3 %. Augstākas cenas valsts ekonomikai pat ir nepieciešamas, jo tās stimulē piedāvājumu, sekmē ražošanas paplašināšanu un nodarbinātības palielināšanu. Tāpēc var uzskatīt, ka mērena inflācija ir ražošanas attīstības un ekonomiskās aktivitātes kāpināšanas sekmētāja. …

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −3,48 €
Work pack Nr. 1121240
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register