Austrija
Austrija atrodas Viduseiropas dienvidaustrumu daļā. Valsts aizņem 83858 kvadrātkilometrus lielu platību, un tās teritorijā plešas vairāki nozīmīgi dabas apgabali: Austrumalpi, Alpu priekškalnes, Vidusdonavas līdzenums un Čehu masīvs. Garākā upe Donava, kas plūst no valsts rietumiem uz austrumiem. Austrijais nav jūras robežu, bet tās kaimiņvalstis ir Vācija, Čehija, Slovākija, Ungārija, Slovēnija, Itālija, Šveice un Lihtenšteina. Valstī ir vairāk nekā 8 miljoni iedzīvotāju, no tiem 1,5 miljoni dzīvo Vīnē.
Divas trešdaļas no mūsdienu Austrijas teritorijas aizņem vareni kalni, kurus veido gan kalnu grēdas, gan masīvi. Tūristus piesaista elpu aizraujošas kalnu ainavas, ezeri un apburošas ielejas.
Tiek uzskatīts, ka Austrija ir viena no skaistākajām valstīm Eiropā un tās galvaspilsēta Vīne ir slavena ar savām slavenajām arhitektūras celtnēm. Austrija tiek uzskatīta arī par vienu no tīrākajām valstīm pasaulē un arī paši austrieši cenšas lai tā būtu. To noteikti varēs pamanīt ģimenes ieradumos – tīrība un kārtībā. Lauku rajonos cilvēki ievēro kultūras tradīcijas – vasaras laikā tur notiek dažādi festivāli, kuros cilvēki ģērbjas tautiskos apģērbos, tiek apmeklēta vietējā baznīca, spēlēta tradicionālā mūzika.
KLIMATS
Valsts atrodas divās klimatiskās zonās. Rietumos pārsvarā ir mitrs, dienvidos, dienvidaustrumos kontinentālais klimats. Tādēļ siltuma un saules cienītājiem ieteicams doties uz Austriju maijā vai jūnijā, lai gan paši austrieši uzskata, ka vislabākais gadalaiks ir rudens, kad nav karstuma un līdz saliem vēl ir tālu. Sals ir novērojams janvārī , kaut gan par "salu" to var dēvēt visai nosacīti, termometra stabiņš reti kad noslīd zemāk par -2°С. Ziema šeit ir maiga, saulaina, kalnos bieži snieg. Janvāra vidējā temperatūra svārstās no –1°С līdz –4°С, bet jūlijā +15°С- +18°С Galvenokārt to ietekmē rietumu vēji, kas nes nokrišņus, un austrumu vēji, kas rada aukstas ziemas un karstas vasaras. Kalnu ielejās vasara ir samērā īsa un silta, bet ziemā – auksta un ilgst trīs mēnešus un ilgāk. Austriju šķērso daudzas upes ieskaitot Donavu un tās pietekas piemēram, Innu. Plašajās ielejās, kas atdala kalnu grēdas, atrodas sulīgi zaļas pļavas. Kalnu nogāžu apakšējo daļu daudzviet klāj biezi meži. Gandrīz visa zemkopība ir koncentrēta Austrijas Ziemeļaustrumos, bet kalnu ielejās ir izplatīta piena lopkopība.…
