Slidenā laikā automobiļa vadītājam, it īpaši nepieredzējušam, ir ļoti svarīgi novērtēt ceļa seguma stāvokli To nosakot ar redzi, var viegli kļūdīties, tāpēc ieteicami uzmanīgi izmēģinājumi. Ja ceļš ir brīvs un plats, jāmēģina bremzēt. Vispirms mazliet, un, ja tas ir droši, tad asāk. Ja sākas slīde, bremzēšana tūdaļ jāpārtrauc. Ja ceļš nav brīvs, šādus izmēģinājumus labāk neveikt, lai netraucētu citiem satiksmes dalībniekiem. Tādā gadījumā labāk asi uzmīt akseleratora pedālim un sekot, vai riteņi nebuksē. Ja tas notiek un sākas slīde, degvielas padeve nekavējoties jāsamazina un un automobiļa gaita jāizlīdzina ar stūri. Ja arī šāds eksperiments transporta plūsmā varētu radīt sarežģījumus citiem braucējiem, ceļa slīdamību var pārbaudīt ar stūri, to asi pagrozot uz vienu un otru pusi. Tādā gadījumā uz slidena ceļa var sākties sānslīde, tāpēc sākumā stūre grozāma tikai par mazu leņķi. Ja automobilis neseko stūres pagriezieniem, ceļš ir slidens.
Automobiļiem ar pakaļējo riteņu piedziņu, braucot taisnā virzienā pa slidenu ceļu ar lielu ātrumu vai ieskrienoties, pakaļējie riteņi dažādu sānspēku ietekmē tiecas noslīdēt sāniski. Noslogoti ar griezes momentu, tie sliktāk pretojas sānspēku ietekmei. Lai noturētu uzdoto kustības virzienu vadītājam ar stūres pagriešanu jāpretojas sasviedes attīstībai, bet, ja šāda koriģēšana nav pietiekama, vadītājam jāsamazina ātrums.
Slidenā pagriezienā pakaļējās piedziņas automobilis var nesekot pagriezto riteņu uzdotajam virzienam, jo pakaļējiem riteņiem pieliktais vilces spēks, tāpat kā inerces spēks, tiecas automobili virzīt taisni, automobiļa garenas virzienā. Ja ceļš ir slidens un riteņi pagriezti par lielu leņķi, tie slīd un nes automobili ārā no pagrieziena vienlaikus to sagriežot ap vertikālo asi.…
