SECINĀJUMI
Autortiesības ir tā tiesību nozare, ar kuru ikdienā nākas saskarties ikvienam, tās ir viena no intelektuālā īpašuma kopuma sastāvdaļām, un kā tādas tās tiek aizsargātas gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī.
Tā šķiet nepastrīdama patiesība, ka katram būtu jāsaņem atlīdzība par savu veikto darbu. Tomēr šī aksioma tiek pieņemta kā neapstrīdama līdz tam brīdim, kamēr nesākas runa par intelektuālā darba rezultātā izveidota īpašuma aizsardzību un tā izmantošanas atlīdzināšanu- ne vienmēr šī darba izmantotājs apzinās, ka viņam būtu jāmaksā darba autoram jebkāda atlīdzība, un pat, ja apzinās, tad ne vienmēr piekrīt to maksāt, jo ir tik viegli lietot šo darbu bez atļaujas, jo sevišķi elektroniskajā vidē.
Autortiesības ir absolūtas izņēmuma tiesības, kas pieder darba autoram uz viņa radošās darbības rezultātu literatūras, zinātnes vai mākslas jomā, neatkarīgi no tā izpausmes veida, formas un vērtības. Tām ir personisku un mantisku tiesību raksturs. Personiskās tiesības nodrošina saiti starp autoru un viņa darbu, un aizsargā darbā izpausto autora personību. Savukārt autora mantiskās tiesības regulē darba izmantošanas jautājumus. Autoram ir tiesības izmantot savu darbu jebkādā veidā, atļaut vai aizliegt tā izmantošanu un saņemt atlīdzību par atļauju izmantot savu darbu un par darba izmantošanu. Autortiesību absolūtais, liettiesiskais raksturs nozīmē, ka tās ir spēkā attiecībā pret visām trešajām personām un ikvienam ir pienākums tās ievērot un atturēties no to aizskaršanas.
Tieši šīs tiesību sistēmas garantētais monopols bieži rada pretestību darbu izmantotāju vidū, liekot apšaubīt autortiesību lietderību un uzlikto ierobežojumu pamatotību. …