Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
2,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:294623
 
Author:
Evaluation:
Published: 02.05.2007.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 4 units
References: Not used
Extract

. Autotransporta atgāzes
Sērijveidā ražotajā autotransportā izmanto šādus degvielas veidus: benzīnu, dīzeļdegvielu, dabas gāzi biodegvielu (biodīzeļdegvielu un etanolu). Benzīns, dīzeļdegviela un dabas gāze ir fosilas dabas degvielas. Līdz ar to degvielu, īpaši benzīna un dīzeļdegvielas, ekspluatācijas procesā veidojas atgāzes, kas palielina siltumnīcefektu izraisošo gāzu daudzumu atmosfērā. Savukārt, biodegviela tiek ražota no atjaunojamiem energoresursiem, un atbilstošā autotransporta radītās atgāzes nepalielina siltumnīcefektu izraisošo gāzu daudzumu atmosfērā.
Gaisa ķīmiskais piesārņojums ir visbīstamākais cilvēkiem un vispār dabai, jo nav dabiska mehānisma, kas spētu attīrīt atmosfēru no nedabīga, ķīmiska piesārņojuma. Visvairāk gaisu piesārņo ķīmiskās rūpnīcas un automašīnas. Pilsētās arvien pieaug gaisa piesārņojuma problēma – arī Rīgā. Tam par iemeslu varētu būt cilvēku dzīves līmeņa paaugstināšanās, līdz ar to arvien vairāk cilvēki var atļauties iegādāties privāto automobīli. Pilsētās arī pietrūkst zaļo zonu un parku ar kokiem, kas vismaz kaut cik attīrītu gaisu. Arī pilsētās dzīvojošiem cilvēkiem būtu vieta, kur iziet pastaigāties.
1997.gada Latvijas vides pārskatā (Vides konsultāciju un monitoringa centrs, 1998.) minēts, ka Latvijā gada laikā gaisā tiek izmests 41 tūkst. t metānu nesaturošu gaistošu organisku vielu. Gaisa piesārņojums rodas, degvielai iztvaikojot vai izlīstot no tvertnēm pārliešanas laikā, kā arī degvielu sadedzinot. Benzīnam iztvaikojot (iztvaikošanas ātrums atkarīgs no temperatūras), gaisā nokļūst arī tās vielas, ko izmanto degvielas oktānskaitļa palielināšanai – metilspirts (vislētākais), MTBE (metilterc – butilēteri), tetraetilsvins, ksilols.
Vēlējos noskaidrot kāda ietekme šiem kaitīgajiem savienojumiem ir tieši uz cilvēka organismu.
Benzols – kancerogēns, lielā koncentrācijā izraisa nervu sistēmas depresiju un krampjus, nāvi – dažu minūšu laikā. Nelielā koncentrācijā, ilgstoši iedarbojoties, benzols bojā orgānus, kas piedalās sarkano asins ķermenīšu veidošanā, sausina ādu un bojā hromosomas (sekas var izpausties pēcnācējos).
Toluols – atstāj iespaidu uz nervu sistēmu, negatīvi ietekmē grūtniecību. Īslaicīga vidēji liela deva rada nogurumu, apjukumu, vispārēju vājumu, dzēruma stāvoklim raksturīgu rīcību, atmiņas un ēstgribas zudumu. Ilgstoša lielas koncentrācijas iedarbība neatgriezeniski bojā galvas un kaulu smadzenes – raksturīgas pazīmes – redzes, runas un kustību koordinācijas traucējumi, atmiņas zudums.

Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register