Autotransporta starptautiski tiesiskais regulējums un problēmas

1. STARPTAUTISKO AUTOPĀRVADĀJUMU TIESISKAIS REGULĒJUMS
Mūsdienu starptautisko autopārvadājumu tiesību normu pirmsākumi meklējami agro viduslaiku Eiropas valstu komerciālajās tiesībās – lex mercatoria, kas sākotnēji bija nerakstītas paražu tiesības. 19.gs. vairākums Eiropas valstu šīs tiesības kodificēja. Līdz 19.gs. beigām starptautiskā prakse tomēr ieguva lielāku ietekmi nekā nacionālās suverenitātes diktētās valstu tiesības un starptautiskā tirdzniecība prasīja arvien lielāku vēsturisko lex mercaoria unifikāciju. Šīs unifikācijas rezultātā bija nepieciešama arī starptautisko pārvadājumu tiesību un to ietvaros arī starptautisko autopārvadājumu tiesību unifikācija (1,440).
Pēc Otrā pasaules kara starptautiskie kravu pārvadājumi bija stipri kavēti, pastāvošo šķēršļu dēļ – lielākā daļa valstu centā aizsargāt savu iekšējo tirgu. Tas protams neveicināja starptautiskās tirdzniecības attīstību. Lai situāciju starptautisko pārvadājumu jomā uzlabotu, tika nodibinātas starpvaldību organizācijas, kas nodarbojās ar daudzpusēju līgumu ierosināšanu (viena no svarīgākajām – Apvienoto Nāciju Ekonomikas Komisijas Eiropai Iekšzemes Transporta Komiteja (Inland Transport Committee of the United Nations Economic Commission for Europe)), kā arī nevalstiskas organizācijas (galvenokārt – Starptautiskā Autotransporta Savienība (International Road Transport Union) un Starptautiskā Ceļu Federācija (International Road Federation)). Arī Eiropas Transporta Ministru Konferencei (European Conference of Ministers of Transport (ECMT)) šīs jomas attīstībā bija nozīmīga loma (3,230).

…