Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
3,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:728214
 
Evaluation:
Published: 30.01.2020.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: n/a
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
1.1.  Lidostas Rīga darbība faktos un skaitļos    2
1.2.  Air Baltic darbība faktos un skaitļos    3
1.3.  Latvijas pirmais satelīts    5
2.  AVIĀCIJA UN ASTRONAUTIKA PASAULĒ 2011. GADĀ    7
2.1.  Lidaparāti un ievērojamākie notikumi    7
2.2.  Avio katastrofas    9
2.3.  Astronautikas hronoloģija    9
  IZMANTOTĀ LITERATŪRA    11
Extract

Kosmosa pētniecība
NASA zonde Stardust NEXT 15. februārī veica Tempela 1 komētas pārlidojumu, kuru 2005. gadā bija apmeklējis cits NASA kosmiskais aparāts Deep Impact, ietriecot tajā im-paktoru. 18. martā zonde MESSENGER sasniedza Merkuru. 16. jūlijā zonde Dawn iegāja as-teroīda Vesta orbītā. 5. augustā palaida Jupitera zondi Juno. 10. septembrī palaistas zondes GRAIL-A un GRAIL-B Mēness gravitācijas lauka kartēšanai.
8. novembris tika palaista Krievijas zonde Fobos-Grunt, kas neiegāja plānotajā tra-jektorijā uz Marsu; nebija iedarbojies tās dzinējs (izmantots modificēts dzinējbloks Fregat, arī sakari bija pazuduši. Līdz ar to tika zaudēta arī Ķīnas pirmā Marsa zonde Yinghuo 1. 26. no-vembrī palaista Marsa mobilā laboratorija Curiosity.
Krievija 18. jūlijā palaida radioastronomisko observatoriju Spektr-R, kas darbojas in-terferometrijas projektā Radioastron kopā ar redioteleskopiem uz Zemes. 8. novembrī palaista starpplanētu zonde Fobos-Grunt, kurai vajadzētu uz Zemi nogādāt Fobosa grunts paraugus (kopā ar to palaista Ķīnas Mēness zonde Yinghuo 1), bet kļūmes dēļ neatstāja Zemes orbītu un neizdevās nodibināt sakarus ar to.
Ķīnas zonde Chang'e-2 aprīlī beidza Mēness izpētes misiju, un jūnijā tā atstāja Mēness orbītu.[26].

Pilotējamie lidojumi
2011. gadā notika pēdējie trīs Space Shuttle lidojumi: STS-133, STS-134 un STS-135, tādējādi beidzot vairāk kā 30 gadu ilgo ASV daudzkārtizmantojamo kosmosa kuģu program-mu. Kosmoplānus paredzēts nodot muzejiem. Līdz sava nacionālā kosmosa kuģa izveidei ASV ir atkarīga no Krievijas kuģiem Sojuz.
Krievija palaida četrus pilotējamos kosmosa kuģus: Sojuz TMA-21, Sojuz TMA-02M, Sojuz TMA-22 (pēdējais kuģia ar analogo vadības sistēmu), Sojuz TMA-03M, kā arī piecus kravas kuģus Progress (viens no tiem tika zaudēts raķetes avārijā).
29. septembrī Ķīna palaida savu pirmo orbitālo staciju Tiangong 1, pie kuras 2. no-vembrī veica saslēgšanos bezpilota kosmosa kuģis Shenzhou 8, tādējādi Ķīna ir veikusi vēl vienu no svarīgākajiem kosmonautikas stūrakmeņiem (cilvēka palaišana kosmosā un atgriešana uz zemes, iziešana kosmosā un saslēgšanās ar citu kosmisko aparātu). [26].

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register