Nobeigums
Uzsākot rakstīt šo referātu, darba autore par tajā apskatīto tēmu zināja tikai virspusējus faktus, turklāt lielākoties tie bija par pašu slimību, nevis tās izraisītāju. Taču pēc darba uzrakstīšanas, plašās literatūras apskatīšanas un tās izprašanas, autore ir ieguvusi daudz jaunas informācijas.
Katram no mums ir jāzina, kādi ir iespējamie saslimšanas simptomi, kādi ir inficēšanās ceļi, kāda ir ārstēšana un profilakse. Nav pareizi domāt, ka, ja slimība ir ļoti sena un par to skaļi netiek runāts, par to var neuztraukties, ka zinātnieki visu ir atklājuši un ar to nav iespējams saslimt. Tā nav taisnība. Baktērijas, lai arī mikroskopiskas un it kā domāt nespējoši organismi, ir ļoti gudri un spēj mūsu augstāk attīstītās organisma sistēmas apiet tā, ka mēs to varam pat nepamanīt. Tādejādi novedot cilvēku līdz tik smagām saslimšanas sekām, kuras var beigties pat ar nāvi. Par to vien liecina kaut vai bālās treponēmas spēja izvairīties no cilvēka imūnās sistēmas mehānismiem.
Arī apskatot virspusēji informāciju par ārstēšanu. Viss it kā ir kārtībā. Ir universāls līdzeklis – penicilīns -, kuru lieto gan pie iegūta, gan pie iedzimta sifilisa ārstēšanas un cilvēks tiek izārstēts. Taču tā pat kā cilvēks var pierast pie dažādiem apstākļiem, arī baktērija ar laiku var kļūt rezistenta. Līdz ar to nevar paļauties uz šo vienīgo ārstēšanas līdzekli. Pret makrolīdu antibiotikām tā jau ir kļuvusi nejūtīga. Labs piemērs ir saistīts arī ar kādu citu smagu saslimšanu – gonoreju. Kādreiz arī to varēja izārstēt, lietojot penicilīnu, bet diemžēl baktērija, kas ir šīs slimības ierosinātāja, ir kļuvusi rezistenta pret šo medikamentu un ir jāmeklē cits veids kā to izārstēt.
Ar katru faktu, ko autore uzzināja, rakstot šo darbu, viņu arvien vairāk ieinteresēja šī tēma. Katra jauna informācija viņu pārliecināja par to, cik patiesībā maz ir zināms un cik daudz ir nepieciešams noskaidrot, lai nepieļautu tās nepatīkamās sekas, kas ir iespējamas.
…
